Latvijas tradīcijas

JĀŅI
Kad gada ritējumā diena ir visgarākā un nakts – visīsākā, latvieši svin Jāņus, pavadot visīsāko nakti nomodā pie ugunskura vai pundeles – kārts galā paceltas uguns. No gadskārtu svinībām Jāņi ir vispilnīgāk saglabājies tradīciju un ieražu kopums, kas aptver gan svētku gaidīšanas, gatavošanās, svinēšanas un atsvētes norises. Zemkopja kalendārā Jāņi iezīmē apsējības un siena pļaujas sākumu, bet astronomiski tas ir vasaras sākums.
Īpaša vieta Jāņu svinībās ir dziedāšanai, kas sevišķi spilgti izpaužas līgotnēs – tautas dziesmās ar tradicionālu piedziedājumu “līgo, līgo” (latgaliski leigū vai rūto), vainagu pīšanai, auglības un veselības veicināšanas rituāliem un teiksmainā papardes zieda meklēšanai. Tradicionāls Jāņu cienasts ir siers un alus.

KAPU KOPŠANAS TRADĪCIJA
Latvijas kapsētas ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm, kurās ar lielu cieņu tiek uzturēta dzīva aizgājēju piemiņa. Kapsētai tuvāk dzīvojošie to apmeklē ik nedēļu vai pārnedēļas, kopjot apstādījumus, mainot grieztos ziedus vāzēs pie kapu kopiņām un ar grābekli uzkasot smilti ap kapu kopiņām. Vasaras nedēļu nogalēs – laikā no jūnija beigām līdz septembra sākumam katru gadu notiek kapu svētki. Kapusvētkos pulcējas mirušo
piederīgie, tiem gatavojoties, kapi tiek īpaši saposti. Latvieši kapsētas kopj kā dārzus un tās var uzskatīt par savdabīgiem parkiem.
…