Latvijas valsts ģerbonis

Lecoša saule ar 19 stariem simbolizē atdzimušo Latviju ar tās 19 apriņķiem (vecos zīmējumos saulei 17 stari, jo tad bija tikai 17 apriņķu).
Sarkanā lauva sudrabā laukā ņemta no agrākās Kurzemes hercogistes ģerboņa un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Parasti ģerboņos lauva izteic spēku, stiprumu, izturību.
Kurzemes hercogiste pastāvēja no 1561. - 1795. gadam, sākumā kā Žečpospoļitas, vēlāk kā Krievijas impērijas sastāvdaļa.

Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir agrākās Pārdaugavas hercogistes ģerbonis un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.
Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā, Vidzemi un Latgali pievienoja Polijai, kas tais laikos bija vienota ar Lietuvu. 1566. gadā Vidzemi un Latgali apvienoja, sauca par Pārdaugavas hercogisti un atzina par Lietuvas sastāvdaļu. Par jaunās hercogistes ģerboni izvēlējās tās pavēlnieka Chodkeviča dzimtas vapeni: sarkanā laukā sudraba grifu ar zobenu labajā ķetnā. 1629. gadā Pārdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.…