Latvijas valsts no 1918. līdz 1940.gadam, Kārļa Ulmaņa apvērsums

Demokrātijas vājuma un 15. maija apvērsuma svarīgs cēlonis bija tas, ka Latvijas politiskā elite nebija gatava demokrātijai, kā arī vairāku vadošo politiķu lielās personiskās ambīcijas. Izšķiroša loma šajā ziņā bija K.Ulmanim, viņa rakstura īpašībām – pārliecībai, ka zina, kā uzlabot situāciju valstī, nosliecei uz autoritārismu un varaskārei. Viņš nespēja iedomāties sevi ārpus politikas. Ulmanis baidījās, ka nākamajās vēlēšanās viņš varētu piedzīvot pilnīgu neveiksmi.

K. Ulmanis, izmantojot «Ugunskrustiešu» idejas, iesniedzot nekam nederīgus likumprojektus Saeimā par Satversmes reformām, Ulmanis bija «režisors» «teātrim», kas notika Saeimā. Idejas, kas bija paustas šajā likumprojektā, bija tikai uzmanības novērsēji, lai Ulmanis varētu sagatavoties apvērsumam.

Secinājumi
Apvērsuma īstenošanā tika iesaistītas armijas, policijas un aizsargu nelielas vienības, kuras Rīgā ieņēma svarīgākās iestādes.
Ar atpakaļejošu datumu, 16. maija rītā tika izsludināts kara stāvoklis.
Puča laikā nemotika neviena asiņaina sadursme.

…