Risku novērtēšana
Risks nav pastāvīgs, bet mainīgs lielums. Tā izmaiņas nosaka gan notiekošie procesi ekonomikā, gan arī vairāki citi faktori.
Riska novērtēšanas posms aptver ,,nevēlama gadījuma” varbūtības un seku apkopošanu tā, ka apkopojums parāda konkrētā gadījuma relatīvas attiecināšanas pret citiem nozīmīgumu.
Riska novērtēšana parasti ietver vai nu vienu, vai abus turpmāk minētos faktorus:
dažādu nevēlamu gadījumu klasifikāciju, izmantojot varbūtības – seku – riska matricu;
vienkāršas formulas izmantošanu aprēķinos:
Risks = Varbūtība x Sekas
Riska novērtēšanas metodes
Riska novērtēšanai praksē izmanto dažādas metodes. Pazīstamākās ir:
Individuālo vērtēšanas metodi lieto attiecībā tikai uz tiem riskiem, kurus nav iespējams salīdzināt ar vidējo risku tipu.
Vidējo lielumu metodei raksturīga atsevišķu riska grupu sadalīšana apakšgrupās. Tāds sadalījums rada analītisku bāzi, lai, vadoties no riska pazīmēm, noteiktu tā lielumu .
Procentu metode. Ar to saprotams atlaižu un uzcenojumu kopums pie esošās analītiskās bāzes, kur atlaides un uzcenojumi veidojas atkarīgi no iespējamām pozitīvām vai negatīvām novirzēm salīdzinājumā ar vidējo riska tipu.
Pircēju analīzes matemātiskais modelis
Persona B paredz izveidot jaunu uzņēmumu un ražot produktu x. Šim nolūkam viņš var veikt tirgus testēšanu vai atteikties no uzņēmuma veidošanas. Tirgus testēšana izmaksā K=50(tūkst.$). Pētījumu labvēlīga rezultāta varbūtība ir V1=0,8, nelabvēlīga V2=0,2. Ja testēšanas rezultāti būs labvēlīgi, tad persona B var vai nu uzsākt jaunā produkta x ražošanu, vai atteikties no tā ražošanas. Ienākumi, ko persona B var gūt no produkta x ražošanas un realizēšanas, ir atkarīgi no pieprasījuma (ražošanas apjoms)
…