LĪBIEŠU TRADICIONĀLĀS NODARBES LĪDZ PASAULES KARAM
Ziemassvētku vakarā bērni tika vesti uz pirti mazgāties, tikmēr pieaugušie istabā likuši un izpušķojuši eglīti. Atgriežoties no pirts, bērniem bijuši lieli brīnumi. Ciemos nācis Ziemassvētku vecītis (Taļžpivād vanā) un devis dāvanas, tika spēlētas dažādas spēles. Vakarā devušies uz Ziemassvētku dievkalpojumu.
Vecgada vakarā (Vanāāigast ȭdõg) savukārt zīlējuši kas gaidāms nākamajā gadā. Izzīlējuši kuram pirmajam būs jāmirst, kam nākamgad jāprecās, vai būs labs zivju gads un citas lietas.
Māksla, mūzika
Pirmais lībiešu koris sāka darboties Sīkragā, Lorumu mājās, 1922. gada vasarā, un par kora vadītāju kļuva Margarete Stalte.
Ansamblis “Līvlist” dibināts Rīgā, 1972. gada 8. janvārī.
1994. gadā, nodibinotās Lībiešu kultūras centrs
DABA, IEDZĪVOTĀJI UN ĒKAS Jūra, zemas smilšu pludmales, bāli dzeltenīgas kāpas, nelieli smilšaini lauki –Kurzemes lībiešu ciemu ainava. Lībiešu ciemi bija nelieli viensētu tipa ciemi. Starp piekrastes kāpām uzceltās ēkas no jūras puses nebija redzamas. Tikai valgumi, tīklu būdas liecināja par ciemu esamību. Vēl 20. gadsimta sākumā vecajās lībiešu ēkās bija vērojamas latviešu un lietuviešu būvniecības stilam raksturīgās arhaiskās iezīmes. Vecajām lībiešu ēkām bija divslīpju seglu jumts. Uz āķiem atbalstīta nokare un smagie jumta baļķi turēja lubu klājumu. Pēc jumta konstrukcijas lībiešu ēkas atbilst latviešu un kopumā Austrumeiropas būvniecības tradīcijām.
…
