Lietussargs radās no saulessarga
saulessargu var redzēt Senās Ķīnas, Japānas un Grieķijas mākslas darbos
Saulessarga nozīme
12. gs. pirms Kristus Ēģiptē saulessargs simbolizēja karaļa varu, Asīrijā to atļāva lietot tikai karaļiem.
Indijā un Tālajos Austrumos saulessargs ir pagodinošs un reliģisks simbols, ko darināja no kobras kapuces.
Pāvests svinīgos koncilos sēdējis zem milzīga, ļoti grezna un dārga dzeltensarkana saulessarga, kura mežģīnes rotājis zelta eņģelis.
Saulessargam ir ievērojama loma arī budismā – tas ir viens no astoņiem Budas dārgumiem
Senajā Grieķijā esot izgudrots mehānisms, ar kura palīdzību saulessargu varēja aizvērt un atvērt.
Senie romieši sapratuši, ka šis priekšmets spēj aizsargāt arī no lietus.
Lietussargi parādās jau mūsu ēras 4. – 5. gs. 3. gadsimtā ķīnieši bija pirmie, kas iedomājās savus papīra saulessargus ievaskot, padarot tos ūdensizturīgus un tā iegūstot lietussargus.
viduslaikos lietussargi gandrīz bija piemirsti. Tie pa Zīda ceļu atgriezās 16. gadsimtā – vispirms Itālijā, Portugālē, Spānijā... Francijas modē tos ieviesa Marija Mediči. Lietussargi bija gatavoti no ādas, to karkass – no koka un vaļa bārdas plāksnītēm.
Visā Eiropā lietussargus sāka izmantot 18. gs.
Kā sarežģīts amatniecisks izstrādājums tas bija pieejams tikai sabiedrības turīgākajam slānim.
Vīrieši pret šo aksesuāru bijuši rezervēti, pat vēl 19. gs. vidū lietussargs nav iegājis kungu modē.
Viņi uzskatījuši, ka to var nēsāt tikai sīkpilsoņi un neeleganti ļaudis.
ar laiku viss mainās, 19. gs. otrajā pusē ieviešas eleganti kungu lietussargi – spieķi.…
