Ordenis bija uzsācis cīņu par virskundzību pār Rīgu, jo varai pār zemes lielāko pilsētu bija izšķiroša nozīme, lai pakļautu visu Livoniju. Šajās cīņās sadūrās ordeņa un arhibīskapa intereses, bet paši rīdzinieki negribēja pakļauties nevienam pilsētas kungam un uzskatīja sevi par patstāvīgu politisku spēku. Pietika ar niecīgu incidentu, lai 1297. gadā starp ordeni un Rīgas pilsētu izceltos karš. Rīdzinieki nopostīja ordeņa pili – Svētā Jura sētu. Karadarbība ar pārtraukumiem turpinājās vairāk nekā trīs gadu desmitus. Karš Livoniju divos politiskos spēkos. Rīgas daļai pievienojās lietuvieši, bet ordeņa daļai pievienojās citi tuvējie ordeņi.
Beidzot 1330.gadā pēc sešu mēnešu ilga aplenkuma Rīga padevās.
1343. gadā 23. aprīlī notika Jurģu nakts sacelšanās, kurā igauņi sacēlās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs un nogalināja apmēram 1800 svešzemniekus.…