Indriķa hronika.
Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots. Senākā zināmā Latvijas teritorijā sarakstītā hronika. Heinrihs no Papendorfas ir iespējamais senākās Livonijas (Indriķa) hronikas autors. Galvenais hronikas avots ir paša vērojumi un aculiecinieku stāstījumi. Autors izmantojis arī bīskapa un domkapitula arhīvu. Iespējamais sacerēšanas laiks 1224./26.gads ar pielikumu, kas uzrakstīts 1227.gada februārī. Hronika aptver laika posmu no 1180.gada līdz 1227.gadam. Sarakstīta latīniski. Hronika pieder pie krusta karu literatūras. Hronika iedalīta četrās grāmatās. Pirmā un otrā grāmata aptver bīskapu Meinarda un Bertolda darbību. Trešā grāmata apraksta Vidzemes iekarošanu un Tālavas latgaļu pāriešanu kristiānismā. Ceturtā grāmata – Igaunijas iekarošanu. Trešā un ceturtā grāmata aptver biskapa Alberta darbību. Indriķa hronikas mērķis bija aprakstīt kristīgās baznīcas dibināšanu Livonijā un notikumus, kas ar to saistīti.
Pirmā grāmata
Meinards, pazīstams arī kā Meinhards, bija pirmais zināmais katoļu misionārs Livonijā un pirmais Īkšķiles bīskaps.
1184. gadā uzcēla koka kapellu Ikšķilē un kalpoja par misionāru.
1185. gadā ataicināja mūrniekus no Gotlandes (Visbijas) un uzcēla akmens pili un baznīcu Ikšķilē, kā arī akmens pili Mārtiņsalā. Šajā gadā Brēmenes arhibīskaps Hartvigs II piešķīra Meinardam bīskapa tiesības jaunizveidotajā Ikšķiles bīskapijā. 1188. gada 1.oktobrī pāvests Klements III apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par Līvzemes bīskapu ar sēdekli Ikšķilē.
Saistību tiesības:
Meinards apsolīja, ka viņiem tikšot uzceltas pilis, ja viņi nolemšot kļūt par Dieva bērniem un tādi būt.
Krimināltiesības:
Pakāpeniski izlaupījuši viņa mantu un piekāvuši Meinarda saimi, līvi nolēma pašu padzīt no savas zemes.
Līvi gribēja ziedot saviem dieviem Meinarda brāli Teoderihu, tāpēc kaviņa sējumi tīrumos deva labāku ražu nekā pašu sējumi, kas, lietus pārplūdināti, aizgāja postā.…
