Ievads...
Livonijas laikā sāka veidoties vienota latviešu tauta, saplūstot Livonijas teritorijā dzīvojošajām baltu tautām un lībiešiem.
Tā kā Livonijā vietējo iedzīvotāju (pārsvarā veidoja vienu kārtu – zemniecību) un iekarotāju pēcteču integrācija nenotika, reāli pastāvēja divas diezgan nošķirtas kultūras.
Pilsētu kultūra vairāk bija vāciska, laukos veidojās latviskā kultūrvide, kas mantoja baltu tautu kultūras tradīcijas. [2;104]
Arhitektūra...
No 12. gs. līdz 17. gs. sākumam Latvijas teritorijā uzcēla 142 pilis. Šajā laikā bija novērojams straujš celtniecības apjoma pieaugums, kas uzplaukumu sasniedza 14. gs.
13. gs. pilis veidoja nelielu teritoriju apņemošs aizsargmūris, visbiežāk stāva kalna galā. Mūra iekšpusē atradās palass ar saimniecības ēkām un paslēptuve briesmu gadījumiem – augsts apaļš tornis - begfrīds jeb donžons ar ieeju otrā stāva līmenī, piemēram, bīskapa pils Turaidā (1214 - 15. gs.).
No Prūsijas Vācu ordeņa zemēm Latvijas teritorijā ienāca regulāru piļu tips – ordeņa vai bīskapa kastelas. Tās veidoja četri ap iekšējo pagalmu grupēti vairākstāvu korpusi. [15]
…