Magnēts ir ķermenis, kas ir spējīgs radīt ap sevi magnētisko lauku. [Fizikā magnētisko lauku definē kā elektronu lādiņu kustību, kas iedarbojas ar spēku uz citiem kustīgiem lādiņiem. Magnētisko lauku raksturo magnētiskā indukcija .
Magnētiskā lauka ietekmē uz ikvienu lādiņu darbojas spēks - Lorenca spēks.]
Šis ķermenis ir magnetizēts un ir apveltīts ar magnētu momentu, kurš arī noteic šī ķermeņa īpašību radīt ap sevi magnētisko lauku. Magnētu izgatavo no īpašām vielām - feromagnētiķiem, kas novietoti citu magnētu darbības laukā, paši pārvēršas par magnētiem (magnetizējas). Tādas vielas ir elementi Fe (dzelzs), Co (kobalts) un Ni (niķelis), kā arī daudzi sakausējumi.
Ne visi magnēti ir vienādi pēc to īpašībām un uzbūves.
Dabiskie (vai dabas) magnēti ir sastopami dabā magnētu rūdu iegulumu veidā. Tartu universitātē atrodas pats lielākais zināmais dabiskais magnēts. Tā masa ir 13 kilogrami, un šis magnēts ir spējīgs pacelt 40 kilogramus lielu smagumu.
Mākslīgie magnēti ir magnēti, ko ir radījuši cilvēki uz atšķirīgas fermomagnētiķu bāzes. Eksistē divu dažādu veidu mākslīgie magnēti - pastāvīgie un elektromagnēti. Pastāvīgie magnēti ir neelektrizēti ķermeņi, kas izgatavoti no cietiem materiāliem un šo magnētu īpašības nav saistītas ar ārējo avotu vai strāvas izmantošanu.
Magnēts ir zināms cilvēkiem jau kopš neatminamiem laikiem.
Ziņas par magnētiem un to īpašībām tika aprakstītas Falesa Miletskoga un Platona darbos. Pats vārds magnēts radās sakarā ar to, ka grieķi atklāja dabas magnētus vietā, kuru dēvē par Magnesiju (Fessalija). Laika gaitā arī ķīnieši atrada šādus dabiskos magnētus, kurus dēvēja par "mīlošajiem akmeņiem". Viņi uzskatīja, ka tie pievelk dzelzi kā maiga māte apskauj savus bērnus. Grieķijā savukārt magnētus dēvēja par "herkulesa akmeni". Ķermeņi, kas pievelk dzelzi cilvēcei bija zināmi vairāk nekā 2000 gadus atpakaļ.…
