Tekstilmāksla - gobelēns
Gobelēns – dekoratīvi austa drapērija vai paklājs – špalera. Špaleras rotāja ar sadzīviskām ainām, dekoratīviem elementiem vai ornamentu. Tās auda no zīda pēc mākslinieka zīmētām skicēm. Gobelēnus, kuros attēloja ainavas vai augu ornamentus, dēvēja par verdīrām.
Gobelēni tiek eksponēti pie sienas. Tradicionāli tos rotā sižetiska vai ornamentāla kompozīcija. Šos audumus izgatavo no lina vai vilnas diegiem, bet izmanto arī zīda, zelta vai sudraba diegus, kā arī citus materiālus
Senajā Ēģiptē gobelēni atrasti jau no 1400 g.p.m.ē., bet Eiropā tie kļuva populāri pēc Krusta kariem, kad kareivji kā karagājienu trofejas atveda austrumu meistaru austos gobelēnus. Pirmais Eiropā austais gobelēns datējams ar 11. gadsimtu, tas atradās Vācijā
Tekstilmāksla - gobelēns
Romānikas laika (11.-13.gs) gobelēniem raksturīgs ģeometrisks ornaments, heraldiskās zīmes (ģerboņu elementi) un augu ornaments. Populāri bija arī Bībeles sižeti un vēsturiskas ainas
Gobelēnus izmantoja gan katedrāļu dekorēšanai, gan arī pils telpu dekorēšanai. Tie pasargāja no caurvēja un palīdzēja telpās saglabāt siltumu
Mūzika viduslaikos
Mūzikā valdošais žanrs bija katoļu baznīcas dziedājumi latīņu valodā – korāļi (dziedājums kopā, korī). Tos vēlāk nosauca par gregoriskajiem korāļiem par godu Romas pāvestam Gregoram, kurš sastādīja korāļu krājumu – antifonāriju – visam baznīcas gadam
Gregoriskā korāļa raksturojums: stingri vienbalsīgs, melodijas ir mierīgas, plūstošas, ritmiski vienveidīgas. Dziedāja vīru vai zēnu koris bez pavadījuma.
Vēlo viduslaiku perioda mūzikā iezīmē vokālās daudzbalsības veidošanās un attīstīšanās. Glavenais daudzbalsības veids – imitāciju polifonija (katrai balsij ir patstāvīga melodija un ritms). Senas polifonas formas – kanons un fūga
Galvenie žanri: mesa, motete (garīga satura trīsbalsīgas dziesmas, kur vienlaicīgi skan trīs kontrastējošas melodijas – gregoriskais dziedājums latīņu valodā, kāda laicīga dziesma dzimtajā valodā un tautas dziesma), daudzbalsīga dziesma (ar garīgu vai laicīgu tekstu)
…
