Mākslīgā radioaktivitāte

Par mākslīgo radioaktivitāti sauc dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūtu izotopu radioaktivitāti.
Mākslīgo radioaktivitāti 1934.gadā atklāja franču zinātnieki Irēna Žolio-Kirī un Frederiks Žolio-Kirī.
Viņi konstatēja, ka daži vieglie elementi, ja tos bombardē ar α daļiņām, veido nestabilus radioaktīvu elementu atomus.
Pirmo reizi Žolio-Kirī mākslīgo radioaktivitāti novēroja, apšaudot ar -daļiņām alumīniju. Viņi noskaidroja, ka, apšaudot alumīniju ar -daļiņām, izveidojas radioaktīvā fosfora izotops.
Mākslīgās radioaktivitātes avoti ir vairāki.
Svarīgāko no tiem veido apstarojums, kas saistīts ar medicīniskos – diagnostikas un ārstniecības nolūkos veiktām procedūrām.
Citi avoti ir:
radioaktīvie elementi, kas radušies atomieroču izmēģinājumos
atomrūpniecības  un pētījumu radītais piesārņojums
dažos Eiropas reģionos – Černobiļas vai citu katastrofu radītais piesārņojums. …