Manierisms Latvijā

Manierisms-
-16.gs. beigu-17.gs. vidus mākslas stils, kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana, subjektīvisms, kā arī izstieptas tēlu proporcijas, ekstravagantas formas.

Atbalsoja renesanses meklējumus, tieksmi pēc klasiskā.
Arhitektoniskā loģika pārvērsta rotaļā, konstruktīvie elementi- rotājošos.
Tieksme uz pārspīlēto, baigo, neloģisko.
Arhitektūrā- dekoratīvi ordera elementi.
Tēlotājmākslā- uzsvērta dinamika, diagonāla kompozīcija, elementu pārblīvētība, proporciju smagnējība.
Plašs ornamentu pielietojums (ēku fasādēs, baznīcu interjeros, grāmatu rotājumos).

Raksturīgs šī laika būvmākslas piemērs- Sv. Annas baznīca Jelgavā (1619-1641)
Viena no nedaudzajām kulta celtnēm, kuras arhitektoniskajā apdarē parādās manierisms- Sv. Katrīnas baznīca Kuldīgā (17.gs vidus; 19.gs)
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas interjers (1592-1615)Neproporcionāli augstas kolonnu pamatnes, pārsegumā- zvaigžņu velves, vāja saistība starp balstiem un pārsegumu.
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas interjers. (1665)Zemas, druknas kolonnas, kuru apakšdaļa un pamatnes dekorētas ar dimanta rustu un ananāsiem.
Nozīmīgākais šī laika arhitektūras piemineklis Rīgā- Melngalvju nams ar Rātslaukuma ansambli- diemžēl nav saglabājies (līdz ar visu bagātīgo iekārtu gāja bojā 1941. gada jūnijā).
…