Māra latviešu folklorā

Māra- visu māšu māte.
Latviešu folklorā bieži sastopama dieviete.
Pasaules māte, Dieva dievišķā seja.

No debesu nolaidos
Ar sudraba virvītēm
Mīļās Māras šūpulī,
Māmuliņas klēpītī.

Folkloras pētnieki Māras tēlu sadala divās daļās:
- Māra saistīta ar dievmātes Marijas kultu, kristiešu baznīcu
- Māra ir sena latviešu dieviete un tās vārds radies no senas indoeiropiešu saknes –”mr”.
Kristī, Dievs, tautu zemi,
Tautu zeme nekristīta;
Kristī manu augumiņu
Svētas Māras baznīcā.

Māras tēls
Viņu attēlo ar izlaistiem, gariem matiem
Mugurā apmetnis vai villaine, kas sasprausta ar saktu
Drēbes visbiežāk ir tumšas.

Dzemdību aizgādne. Dāvanu devēja.
Aizgādne mātēm.
Auglības, ražības vairotāja un stimulētāja.
Dod dzīvību.
Māra lietoja raibu rīksti, cimdus, dažāda veida zālītes.

Es atradu mīļu Māru
Pirtes taku ravējam;
Es pametu visu darbu,
Teku, līdzu noravēt.…