Par mediju efektiem sauc sekas, pie kurām noved mediju ietekme. Kā mēs mainam savus uzskatus, savu uzvedību un vērtības, lietojot ikdienā plašsaziņas līdzekļus?Mediju pētnieki, kas analizē sociālo grupu atspoguļojumu medijos, lieto vairākas teorijas. Populārākās no ta ir
Kognitīvās saprotamības teorija un Ģeneralizācija teorija.
Kognitīvās saprotamības teorija saka, ka cilvēki savā prātā izmanto īsceļus, lai veidotu sociālus spriedumus. Tātad cilvēki izdara secinajumus par lietā vai citiem cilvēkiem, balstoties uz jau pārbaudītiem stereotipiem. Kognitīvā sastopamība saistīta ar domāšanu, nenoteiktību, attieksmi, ticību, aktuālas tēmas.
Savukārt Ģeneralizācijas teorija apgalvo, ka sereotipi veido savstarpēji saistītu ideju un shēmu asociatīvo tīklu. Šīs idejas un shēmas ir saistītas ar atmiņu, un, kad tiek aktivizēta kāda viena ideja, ta iedarbina arī citas saistītas idejas. Citiem vārdiem, mēs saprotam, atcermies un vērtējam so pasauli, balstoties uz asociācijām, kas mūsu apziņā ir savstarpēji saistītas (piemēram, čigāni un noziedzība).
Pastāv daudz un dažādi mediju efekti, kuri nosaka to kā mēs uztveram informāciju un parāda mediju nostāju:
1) Dzimumu stereotipizācija
2) Rases un Kultūras iedalījumi
3) Medija attiecības ar organizāciju
4) Medija personiskā nostāja un antipātijas
…