Ik dienas organismā uz tievo zarnu sieniņas kā gremošanas procesa
neatņemama sastāvdaļa notiek helācija. Minerālvielu joniem
savienojoties ar aminoskābēm, veidojas helāti. Šādu savienojuma
procesu sauc par organisko helatizāciju. Bez helatizācijas minerālvielu uzsūkšanās caur tievo zarnu sieniņu un tālāka nonākšana līdz vajdzīgajām šūnām nav iespējama.
Neorganisko sāļu minerālvielas tiek sadalītas (jonizētas) jau kuņģī, tālāk tievajās zarnās metāla joni vai nu savienojas ar aminoskābi (tikai 10 -20%) vai veidojot nešķīstošus savienojumus, tiek izvadīti no organisma ar fēcēm.
Vēl daļa izgulsnējas uz zarnu trakta sieniņām, izsaucot gremošanas trakta darbības traucējumus, aizcietējumus, nosprostojot
kanālus caur kuriem notiek mikroelementu uzsūkšanās.
MAGNIJS
Pieaugušam cilvēkam diennaktī nepieciešams 350 mg magnija.Lielāks magnija daudzums vajadzīgs bērniem, grūtniecēm, barojošām
mātēm, sportistiem atkarībā no slodzes, fiziska darba veicējiem,
pacientiem ar magnija deficītu (zarnu saslimšanas, nieru saslimšanas).
Magnija uzsūkšanos veicina: D vitamīns, epitēlijķermenīšu hormoni
Magnija uzsūkšanos kavē: kalcijs, fosfors, olbaltumvielas, tauki,
alkohols, B1 un B6 vitamīnu deficīts.
Magnija trūkumu var radīt: kuņģa zarnu trakta slimības, caurejas,
nieru slimības, hronisks alkoholisms, īpašas novājēšanas diētas (lielu magnija daudzumu satur kalorijām bagāti produkti, piem., rieksti, šokolāde,
halva, pākš augi).
Magnija deficīts izraisa: muskuļu trīcēšanu, krampjus, sirds aritmiju,
nespēku, nervozitāti, bezmiegu; kļūst trausli mati, nagi un zobi.
…
