Tropu meži
Mitrie ekvatoriālie meži (tos dēvē arī par tropu mežiem, lietus mežiem vai hilejām) aizņem apmēram 9% no kontinenta teritorijas- Gvinejas līča piekrasti un Kongo ieplaku no 7` D.p. līdz 12` Z.p. Tie plešas 3000 km garā vienlaidu joslā, Āfrikas vidienē, no Gvinejas līdz Ruvenzori kalnu masīvam.
Visraksturīgākā šo mežu iezīme ir tā, ka tur vienlaidus vērojamas visas augu dzīves stadijas. Ekvatoriālajā zonā nav noteiktu gadalaiku, tāpēc arī augiem nav noteiktu attīstības periodu. Ekvatoriālais mežs parasti aug vairākos stāvos. Augstākie koki sasniedz pat 70 metru augstumu.
Augu valsts
Sastopamas apmēram 3000 koku sugas. Pazīstamākie ir dažādi sarkankoki, mahagons, dzeltenkoki, ebenkoki, dzelzskoki, ebenkoki, sandalkoki, maizeskoki, hinīnkoki, eļļas palmas, kaučukaugi, kokveida papardes, kafijkoki un kokospalmas. No daudzu koku stumbriem, vairāku metru augstumā stiepjas dēļilīdzīgas saknes. Tāds koks parasti aizņem ļoti daudz vietas un tā apkārtmērs sasniedz 20 metrus.
Mežos ir daudz liānu, kas stiepjas no koku stumbriem kā virves. Tāda, piemēram, ir dzeloņainā, kāpelējošā rotangpalma, kas var pārsniegt 100 metru garumu. Uz kokiem, zariem un lapām sastopami tā sauktie parazītaugi- epifīti un simbionti. Galvenokārt tās ir orhidejas.
Dzīvnieku valsts
Mežos sastopama liela dzīvnieku sugu daudzveidība. Tur ir cilvēkveidīgie pērtiķi- gorillas un šimpanzes, kā arī citu sugu pērtiķi-babuīni, makaki, paviāni.
…