Literatūra
«Zudusī paaudze»
Rietumu apziņas pēckara krīze atspoguļojās zudušās paaudzes jēdzienā, kas literātu aprindās parādījās 20.gados. Šis izteikums tika attiecināts uz jaunajiem frontiniekiem, kuriem karš bija nodarījis smagu kaitējumu un kuri nespēja rast sevvietu pēckara pasaulē. Viņi bija it kā kara "neoficiālie" upuri - cilvēki, kas bija zaudētāji neatkarīgi no tā, kurā pusē karojuši. Karš viņiem bija atņēmis ticību ideāliem, izsūcis visu enerģiju un spēkus.
Pazīstamākos literāros darbus par "zudušo paaudzi" radījuši rakstnieki - Ernests Hemingvejs, Ričards Oldingtons, Ērihs Marija Remarks u.c.
Literatūra
Franču «antiromāns»
50.gados, gandrīz vienlaikus ar "absurda teātri", Francijā parādījās jaunais romāns jeb antiromāns. To pārstāvēja A.Robs-Grijē, N.Sarota u.c. Viņi uzskatīja, ka tradicionālā romāna tehnikas iespējas ir izsmeltas.
Jebkura literatūras forma ar laiku noveco, tāpēc raktnieki ir spiesti meklēt jaunas vēstījuma formas.
MĀKSLA
20. gadsimta pirmajā pusē kardināli mainījās priekšstati par mākslu. Lai noturētos uzmanības centrā, daudzi mākslinieki tiecās pēc oriģinalitātes. Skatītājus vairs nesajūsmināja lielo vecmeistaru darbi.
20. gs. mākslas vēstures raksturīga iezīme ir nerimtīgi eksperimenti, kuros iesaistījās daudzi tā laika izcili mākslinieki.
Māksla
20.gs. mākslinieki savos darbos centās attēlot arī savas jūtas un domas, nevis tikai reālo īstenību, kā tas bija pieņemts no renesanses laikiem.
Fovisms
Definīcija - Fovisms bija modernistisks tēlotājmākslas virziens, kas radās 19.gs. beigās Francijā.
Fovismam bija raksturīgas vienkāršotas formas, spilgtas krāsas, biezi un plati krāsu triepieni, lieli tīras krāsas laukumi, biezas līnijas un ģeometriski neprecīzas līnijas.
Šī virziena pārstāvji ietekmējās no postimpresionistiem, pārņemot košo krāsu pielietojumu un atteikšanos no gaismēnām.
Fovisma pārstāvji gleznoja dažāda žanra gleznas - portretus, klusās dabas, ainavas u.c.
…