Mutāciju rašanās raksturs

Terminu “mutācija” pirmais ievieš holandietis
H. De Frīzs, atklājot un formulējot mutāciju teoriju:
Mutācijas rodas pēkšņi, bez jebkādām pārejas stadijām;
jaunās formas ir stabilas;
mutācijas ir kvalitatīvas pārmaiņas;
mutācijas var būt gan derīgas, gan kaitīgas;
iespēja konstatēt mutācijas ir atkarīgas no izanalizēto īpatņu skaita;
vienas un tās pašas mutācijas var rasties atkārtoti.

Gēnu jeb punktveida mutācijas
Rada izmaiņas DNS molekulārajā struktūrā (molekulas nukleotīdu secību pārmaiņa);
Visbiežāk viens nukleotīds tiek aizvietots ar citu;
Jebkurš gēns var mutēt jebkurā laikā;
Izraisa kādas citas aminoskābes iekodēšana olbaltumvielas struktūrā;
Kaitīgā ietekme – izraisa cilvēka ģenētiskās slimības (sirpjveida anēmija, iedzimti vielmaiņas traucējumi, fenilketonūrija)
Dažas var saglabāties apslēptā veidā;
Sekmē evolūcijas procesu.…