Dziesmas apguves posmi ir šādi:
dziesmas analīze (tā sekmē skolēnu muzikālās domāšanas attīstību: to veic arī 1.klasē, nosakot dziesmā sastopamās ritma vienības, pēc melodiskās uzbūves vienādās un atšķirīgās taktis, sākuma skaņu, atkārtojuma zīmes u.c.);
dziesmas ritmizēšana (1.klasē skolēni sākumā ritmizē ar nosacītiem ritma vārdiem – ‘’iet’’, ‘’paskrien’’, pēc tam ar ritma zilbēm ‘’tā’’ un ‘’ti – ti’’, katrā klasē pakāpeniski apgūstot visas ritma vienības. Jau 1.klasē bērni apgūst dziesmas metru (pulsu), gan dziedot pēc dzirdes, gan klausoties skolotāja un klases biedru dziedājumu, gan ritmizējot dažādus ritma vingrinājumus, kas ir labs līdzeklis metroritma izjūtas attīstībai);
dziesmas solfedžēšana (tā kā skolotājs pirms dziesmas mācīšanas ar dažādu vingrinājumu palīdzību jau ir ievadījis skolēnus dziesmas intonāciju lokā, tad pirms dziesmas solfedžēšanastikai jādod temps, jāieskaņojas tonalitātē, un skolēni patstāvīgi dzied ar nošu nosaukumiem – jaunākajās klasēs ar pakāpju nosaukumiem. Ja skolēniem kādas dziesmas frāzes intonēšana sagādā grūtības, tad šī frāze jānostiprina ar sagatavošanas vingrinājumu palīdzību, izmantojot arī roku zīmes, bīdāmo noti);
dziesmas dziedāšana ar tekstu (skolēni dzied dziesmu ar vārdiem atbilstoši dziesmas raksturam, pareizā tempā un ar nepieciešamajām izpildījuma niansēm. Ja ir kādas kļūdas, tās jālabo uzreiz, liekot šīs kļūdas noteikt bērniem pašiem).
Skolēni stundās apgūst arī dziesmas ar pavadījumu. Tas palīdz bagātināt dziesmas izteiksmības iespējas, mūzikas instrumentu augšējo reģistru izmantošana attīsta galvas reģistru (vieglu, dzidru skanējumu). Ievads un starpspēles palīdz iejusties skaņdarba tēlā un rosina skolēnu fantāziju.
…
