Pēterburgas avīzes
Jaunlatviešu galvenais darbības lauks bija publicistika. "Pēterburgas Avīzes" bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums un pirmais lielais jaunlaiku laikraksts.
Sākotnēji avīzes redaktora pienākumus uzņēmās J. Alunāns, bet slimības dēļ viņš bija spiests atteikties no šiem pienākumiem. Viņa vietu ieņēma K. Barons.
Pievērsās kultūras, saimniecības, politikas problēmām. Tā kritizēja Baltijas sabiedrības iekārtu.
Rīgas lapa
"Rīgas Lapa" bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā.
Tas iznāca laikā no 1877. gada 13.jūlija līdz 1880. gada jūnijam, kad apvienojās ar laikrakstu "Baltijas Vēstnesis". Šis ir pirmais latviešu dienas laikraksts.
Laikraksta izdevējs, kā arī redaktors bija Bernhards Dīriķis, tomēr faktiskais redaktors "Rīgas Lapā" bija Frīdrihs Veinbergs.
Laikrakstā tika publicēti raksti par nozīmīgiem sabiedriski politiskiem notikumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tāpat tikuši publicēti feļetoni*.
Secinājumi:
Jaunlatviešu kustības mērķis bija veicināt latviešu lasīt un rakstītprasmi.
„Pēterburgas Avīzes” rosināja latviešus uz saimniecisku darbību un izglītošanos.
Ievērojamākie jaunlatvieši bija tautsaimnieks K. Valdemārs, dainu vācējs un literāts K. Barons, literāts J. Alunāns.
Jaunlatvieši centās atrisināt galveno visas tautas kopējo problēmu - atbrīvoties no vācbaltiešu virskundzības.
Būtiskākais jaunlatviešu ieguldījums bija kultūras jomā - literatūrā, valodniecībā, teātra un tēlotājā mākslā, folkloristikā un mūzikā.
Jaunlatvieši uzsvēra, ka latviešiem ir jāmācās.
Ietekme tautā tika sasniegta ar presi. Nozīmīgākie izdevumi bija “Mājas Viesis”, “Pēterburgas Avīzes” un “Baltijas Vēstnesis”.
Jaunlatvieši lika pamatu mūsdienu latviešu nācijas konceptam.
…