Viedoklis
Uzņēmējs Viktors Eglītis: "Esmu par to, lai Latvijā tiktu piemērots un arī izpildīts nāvessods. Man ļoti zīmīgs šķiet salīdzinājums ar dārzu, kurā aug dažādi augi, arī nezāles. Ja nezāle nekontrolēti sāk izplatīties, ja sāk traucēt pārējiem, tad loģisks solis ir to vienkārši izravēt, likvidēt. Tas pats sakāms par noziedzniekiem, kuri pastrādājuši smagus noziegumus, slepkavības, kuri paši vainu atzīst un vēl lepojas ar izdarīto. Atcerieties 21 gadu veco vīrieti, kurš Gulbenes bērnudārzā ar nazi nodūra guļošas trīs meitenītes un viņu audzinātāju. Slepkava visu bija iepriekš izplānojis, jo vēlējās kļūt slavens jeb līdzīgs tobrīd Krievijā tiesātajam maniakam Čikatilo. Četri cilvēki miruši un nekādas nožēlas!
A. Kamī: “Tiesa ,kura atzīst to par nepieciešamību, kļūst ne mazāk šausmīga par pašu izdarīto noziegumu. Jaunā slepkavība neatceļ izdarīto sabiedrības apvainojumu, - tā vienīgi iepriekšējam nodarījumam pievieno vēl vienu.”
Mans viedoklis
Dalītas jūtas;
robeža starp ieslodzījuma un nāvessoda piespriešanu;
otrās iespējas došana, labošanās;
tiesības uz dzīvību – skatījums no esošo un potenciālo vardarbības upuru viedokļa.
Secinājumi
Nāvessoda piespriešana - politisks un morāls lēmums;
nāvessods ir pretrunā ar cilvēktiesībām, morālajām normam;
neatgriezenība;
reizēm ir cilvēki, kuru noziegumi ir tik ārprātīgi un šaušalīgi, ka neliekas nedz pareizi, nedz godīgi, viņus uz visu atlikušo mūžu turēt cietumā un likt nodokļu maksātājiem finansēt viņu dzīvi.
piespriest cilvēkam nāvessodu nozīmē nolemt ,ka viņam nav ne mazāko iespēju izpirkt savu vainu .
tiesības dzīvot , kas sakrīt ar iespēju izpirkt vainu, ir jebkura cilvēka , pat vissliktākā, dabiskās tiesības.
…