Secinājumi
Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš ilga no 1775. gada līdz 1783. gadam.
Karš starp Lielbritānijas Karalisti un tās trīspadsmit Ziemeļamerikas Atlantijas krasta kolonijām.
17.gs Amerikāņu skaits, kas iestājās par koloniju neatkarību palielinājās.
Spriedzi starp amerikāņiem un Angliju pastiprināja Anglijas uzvaras pār Franciju Septiņgadu karā (1754-1763), kas tika izcīnīta Amerikas kontinentā.
1770. gadā notika pirmās kolonistu sadursmes ar britu armiju.
1773. gada 16. decembrī norisinājās Bostonas tējas dzeršana, kurā kolonisti izteica protestu, neļaujot ar tēju piekrautajiem britu kuģiem izmantot austrumpiekrastes ostas. Šis notikums kļuva par ieganstu kara uzsākšanai.
1775. gadā norisinās pirmā kauja pie Leksingtonas ciema, kurā valdības karaspēks sakauj dumpiniekus.
1775. gadā Filadelfijā sanāk otrs koloniju kongress, kas nolemj organizēt federācijas bruņotos spēkus un par virspavēlnieku ieceļ Dž.Vašingtonu.
1776. gadā 4. jūlijā Filadelfijā sanāk trešais koloniju kongress pieņemot Neatkarības deklarāciju, kurā pasludina 13 koloniju apvienošanos vienā federācijā un neatkarību no Anglijas.
Tika organizēta kopīga kolonistu armija ģenerāļa Džordža Vašingtona vadībā.
1777. gadā Anglijas karaspēks ieņēmis gandrīz visas lielākās pilsētas un kontrolē gandrīz visu Savienoto Valstu teritoriju.
1778. gadā Francija noslēdz sadarības līgumu ar Amerikas Savienotajām valstīm.
Karadarbība beidzās 1781. gadā, kad britu karaspēks Ziemeļamerikā padevās Dž. Vašingtonam.
1783. gadā ar Versaļas miera līgumu Anglija atzīst ASV neatkarību.
1787. gada 17. septembrī Filadelfijas Konventā tiek pieņemta ASV konstitūcija.
…