Neiroloģiskā atmiņa

Demence atšķiras:
no amēzijas,
jo neattiecas uz deklaratīvās atmiņas traucējumiem;
demence var nozīmīgi bojāt atmiņu kā primārā, tā sekundārā veidā;
no delīrija,
jo tā nav akūta pēc norises,
nav arī difūza slimība, kas aptver dažādas funkcijas.

Demence
ietver primārās atmiņas vājumu.
Alcheimera slimības definīcijās tiek uzsvērta tieši deklaratīvās atmiņas pavājināšanās.
Slimība atmiņu var pavājināt sekundāri, kamēr kognitīvs bojājums ietekmē atmiņu rašanos.
Demence rada nopietnus uzmanības traucējumus, piemēram, ietekmē atmiņu veidošanos.

Citi atmiņas traucējumu veidi
Ne visiem pacientiem ar sūdzībām par atmiņas traucējumiem ir demence.
Dažiem atmiņa nav traucēta,
citiem šie traucējumi ir nelieli.
Ja ir šādas sūdzības, jāmēģina izprast patiesais atmiņas traucējumu iemesls.
Ir zināma rinda citu veselības traucējumu, kurus var pavadīt atmiņas problēmas:
• depresija,
• delīrijs,
• smadzeņu asinsrites traucējumi,
• pārmērīga dienas somnolence,
• amnestisks sindroms.

Kognitīvās funkcijas (atmiņa, valoda, vizuāli telpiskā izjūta, dažādas prasmes, cēloņsakarību izpratne, spriešanas spējas).
Intelektuālās aktivitātes dzīves garumā var ievērojami samazināt demences attīstības risku, paaugstinot kognitīvo rezervju līmeni.
To var izskaidrot ar to, ka intensīva galvas smadzeņu darbības stimulācija var veicināt neiroplasticitāti un neironu ilgmūžību.
…