Neitrīno un kosmiskie stari

Kas ir neitrīno?
Neitrīno ir elektriski neitrālas elementārdaļiņas, kurām piemīt ļoti mazas miera masas.

Tās ir pašas vieglākās no visām mums zināmajām elementārdaļiņām, kurām piemīt masa.

Jau 1930. gadā Volfgangs Pauli teorētiski paredzēja neitrīno esamību, taču tikai 1956. gadā Frederikam Reinesam un Klaidam Kovanam izdevās tos atklāt laboratorijas kodolreaktora palīdzību.
Neitrīno veidi
Pavisam tagad ir zināmi trīs dažādu veidu neitrīno :
elektrona
miona (jeb mī)
tauona (jeb tau)
Savus vārdus ieguvuši atbilstoši lādētajām leptonu elementārdaļiņām, kas iesaistītas neitrīno rašanās reakcijās.
Elektriski lādēto leptonu miera masas ir attiecīgi 511 keV, 106 MeV un 1777 MeV .
(salīdzināšanai protona masa ir 983 MeV).

Neitrīno mijiedarbība ar apkārtējo matēriju
Tikai apmēram 1 no 1010 neitrīno, kas radies kodolreakcijās Saules kodolā, ir iespēja tikt absorbētam Saules dzīlēs, pārējie turpina savu ceļu kosmosa telpā. Nonākuši līdz Zemei lielākā daļa šo elementārdaļiņu netraucēti izskrien tai cauri, it kā tās tur nemaz nebūtu! Neitrīno skaits Visumā ir ļoti liels. Vairāk kā 1012 neitrīno ik sekundi izskrien cauri monitoram vai papīra lapai, kuru jūs šobrīd lasāt. Kosmiskie stari saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem rada neitrīno plūsmu. Tā rezultātā jūsu ķermenim ik sekundi izlido cauri apmēram 100 šādu atmosfērā inducētu neitrīno, taču varbūtība, ka jūsu dzīves laikā viens no tiem sadursies ar kādu jūsu ķermeņa atoma kodolu ir tikai 10%.
…