Etioloģija
Vietējai audu atmiršanai var būt dažādi cēloņi:
Tieši audu bojajumi (Piem.saspiedumi,apdegumi un apsaldējumi un t.t.)
Audu barošanās traucējumi sakarā ar asinsrites izmaiņām (Piem.akūta sirds mazspēja, audu vai citu daļiņu embolija un t.t.)
Vielmaiņas slimības un nervu sistēmas bojājumi (Piem. cukura diabēts, audzēji, sifiliss)
Iegaumēšanai: Mikrobu un to toksinu klātbūtne ieverojami sekmē audu nekrozes attīstību, veicina strauju procesa izplatību.
Nekrožu attīstību veicina arī audu atdzišana un pārkaršana.
Klasifikācija
Gangrēna kā nekrozes paveids var veidoties dažādos audos (ādā,zemādā,muskuļaudos) vai ari organos – plaušās, žultpūslī, tievajā zarnā, dzemdē u.c.
Gangrēnas klasificē šādi. Pēc klīniskas gaitas izšķir sauso un valgo jeb miklo gangrēnu. Gangrēna var būt virspūsēja, dziļa un totāla.
Atkarībā no izcelsmes izdala nespecifiskās un specefiskas gangrēnas.
Simptomi
Slimības sākumā parādās asas sāpes ekstremitātē, asinsrites traucējumi, it īpaši, ja uz ekstremitāti iedarbojas kādi fizikāli vai ķīmiski faktori. Ekstremitāte kļūst bāla, vēsa, pakāpeniski izmainās ādas krāsa (marmorizācija). Pulss uz perifērām artērijām nav nosakāms. Vienlaikus veidojas demarkācijas līnija, kas norobežo dzīvos audus no atmirušajiem. Tukliem pacientiem ar izteiktu sirds mazspēju, asinsrites traucējumiem vai cukura diabētu novēro galvenokārt miklo gangrēnu. Valgās gangrēnas attīstību veicina arī dažāda rakstura tūskas (sirds mazspēja, nieru slimības).…
