Pasaulē pirmais mašīnraksta izkārtojums meklējams 1872. gadā, kad to patentēja kāds vīrs, vārdā Kristofers Letams Šols (Christopher Latham Sholes). Toreiz drukātāji šādu izkārtojumu sāka pārvaldīt tik ātri, ka ļoti bieži iesprūda daudzi rakstāmmašīnu taustiņi.
Šī problēma ieguva pat globālus mērogus, un jau septiņdesmito gadu beigās šis pats vīrs stipri sarežģīja darbu visiem rakstīt gribētājiem, sajaucot visus burtus vietām. Tādā veidā tika iepazīts tā sauktais QWERTY taustiņu izkārtojums, kas intensīvi tiek lietots jau vairāk nekā 130 gadu. Šāds apzīmējums saistīts ar pirmo sešu burtu izkārtojuma secību augšējā kreisajā malā.
1936. gadā Augusts Dvoraks (August Dvorak) patentēja savu tastatūras izkārtojumu, kas gan neguva lielu popularitāti. Tas tiešā veidā bija saistīts ar pierasto QWERTY izkārtojumu un arī tā laika konservatīvo domāšanu.
2003. gadā uzmanības centrā nonāk pilnīgi jauns tastatūras taustiņu izkārtojums, kas zīmīgi tiek dēvēts par XPeRT. Jaunajam risinājumam augšējā rindā pēc kārtas saskatāmi XPERT burti. Šā patenta īpašnieki sola, ka, izmantojot šādu tastatūru, iespējams ļoti palielināt rakstīšanas ātrumu. Sīkāku informāciju un arī iespēju izmēģināt savas spējas ar XPeRT tastatūru var tās oficiālajā mājaslapā – www.xpertkeyboard.com.
Vispārīgs raksturojums
Mūsdienu tastatūru varētu raksturot ar četriem taustiņu laukiem. Visintensīvāk lietojamais ciparu, burtu un palīgtaustiņu izkārtojums, F jeb dažādu funkcijtaustiņu rinda, ciparu tastatūra (tastatūras labajā pusē) un jau bieži neiztrūkstošie multimediju taustiņi. Vispārīgi visi šie lauki veidoti un paredzēti vienīgi tā lietotāja ērtībai. Ciparu tastatūra joprojām nav guvusi pārāk lielu popularitāti, un lietotāji ciparu ievadei bieži izmanto augšējo ciparu rindu, tādā veidā paši samazinot ievades ātrumu. …
