2.2. Šūnu izpētes vēsture
Pirms apmēram 400 gadiem cilvēki neko nezināja par neredzamo dzīvo pasauli. Lai mikropasauli ieraudzītu, bija jāizgatavo instruments, kas sīko palielinātu par lielo, ieraugāmo.17. gadsimtā šādu instrumentu – mikroskopu – izgudroja Galileo Galilejs.
Pēc dažiem gadu desmitiem Roberts Huks izmantoja jauno ierīci, lai pētītu korķa griezumu mikroskopā. Viņš atklāja, ka korķis sastāv no maziem, slēgtiem dobumiem, kurus nosauca par šūnām.
Antons Lēvenhuks arī 17. gadsimtā., apskatot ūdens pilienu pašgatavotā uzlabotā mikroskopā, atklāja tajā kustamies vienšūnas organismus.
Šūnu izpēte varēja padziļināties tikai ar mikroskopēšanas attīstību. Turpinoties pētījumiem, 19. gadsimtā atklāja šūnas uzbūvi.
Ilgu laiku šūnu pētīja tikai ar gaismas mikroskopu, ar kuru nav iespējams ieraudzīt sīkākās šūnas struktūras (skat. 2. att.).
1931. gadā izgudroja elektronmikroskopu, ar kuru var ieraudzīt pat molekulas, līdz ar to šūnas izpēte padziļinājās. Ar šo mikroskopu var ieraudzīt pat vīrusus (skat. 3. att.) un atsevišķas molekulas, jo tā izšķiršanas spēja ir 1000 reižu lielāka nekā gaismas mikroskopam.
Šūnu daudzveidība
Pirmie organismi sastāvēja tikai no vienas šūnas. Vēlāk dzīvība organizējās sarežģītākās formās, radās daudzšūņi. Lai tie kā organismi spētu izdzīvot apkārtējā vidē, to šūnu uzbūve pārveidojās, šūnas sagrupējās, veidojot audus.
Daudzas šūnas vairs nespēj dzīvot atsevišķi, bet tikai kopā ar citām šūnām vienotā sistēmā.
Saistaudi, kas veido gandrīz visus orgānus ir dažādi: irdenie saistaudi veido zemādu un satur tauku šūnas, blīvie veido cīpslas, šķidrie- asinis, viscietākie –kauls.
Nervaudus veido specializētas nervu šūnas ar gariem izaugumiem tie vajadzīgi, lai savienotos ar citiem izaugumiem un vadītu nervu impulsus.Garie izaugumi veido nervus.
Arī augu šūnas ir specializējušās. Segaudi jeb epiderma pasargā augu no izžūšanas un nodrošina vielmaiņu ar apkārtējo vidi. Lapas epidermā ir atvārsnītes, caur tām notiek gāzu maiņa un iztvaiko ūdens.
Sēklaugiem un augstāk attīstītajiem sporaugiem ir vadaudi — trahejas un sietstobri, kas izveidojušies, saplūstot šūnām. Tie ir kā garas caurules, pa kurām plūst ūdens, minerālvielas un organiskās vielas.
Gan vienšūnas, gan daudzšūnas organismu pamatvienības — šūnas — ir ļoti līdzīgas, kas liecina par to kopējo izcelsmi, tomēr pastāv arī būtiskas atšķirības starp baktēriju, augu un dzīvnieku šūnām. …
