Es sociālā politika aktīvi sāka attīstīties tikai pēc kopējā tirgus izveides.
Māstrihtas līgums noteica, ka, lai veicinātu harmonisko attīstību, Savienībai ir jāattīsta aktivitātes, kas stiprina tās ekonomisko un sociālo kohēziju.
Galvenais instruments , kas veicina šādu kohēziju ir:
Īpaši nozīmīga EK sociālās politikas kontekstā ir vienlīdzības nodrošināšana starp dzimumiem darba attiecību jomā, diskriminācijas nepieļaušana.Kā zināms, vienlīdzība un diskriminācijas nepieļaušana ir viens no Eiropas tiesību pamatprincipiem , kuru īstenošanai EK līguma 13.pants pilnvaro Padomi spert nepieciešamos soļus, pieņemot vienbalsīgus lēmumus uz Komisijas priekšlikumu pamata pēc konsultācijas ar Eiropas Parlamentu.Cīņa par diskriminācijas novēršanu starp dzimumiem uzskatāma par diskriminācijas novēršanas normas konkretizāciju Eiropas tiesībās.EK līguma 141.pants ne tikai nosaka vienādu atalgojumu par vienādu darbu neatkarīgi no dzimuma, bet arī pieļauj zināmu “pozitīvo diskrimināciju”.
Nozīmīgākās direktīvas sociālajā politikā
1976.gada 9.februāra direktīva Padomes direktīva nr.76/207 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba ,profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem.
1978.gada 19.decembrī pieņemtā Padomes Direktīva Nr. 79/7 par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm tālāku īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos.
1989.gada 12.jūnija Direktīva Nr.89/391 par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā.
2000.gada 27.novembra Direktīva Nr.2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju U.c
…