Nodokļi ir neatņemama valsts sastāvdaļa, jo tā skar valsts iedzīvotājus gan kā nodokļu maksātājus, gan kā to labumu saņēmējus.
Nodokļi ir obligāti, ar likumu noteikti naudas maksājumi valsts budžetā valsts vispārīgo izdevumu segšanai.
Valdības politiku nodokļu noteikšanā un ievākšanā ar mērķi ietekmēt situāciju tautsaimniecībā sauc par fiskālo politiku
Nodokļu jeb fiskālo politiku uzskata par spēcīgu ekonomisko sviru, ko valdība spēj izmantot, lai sasniegtu savus mērķus. Tā ir nodokļu likmju pārveidošana atbilstoši valdības izdevumiem. Valdība pieņem lēmumus, kas mainītu izdevumus un nodokļu likmes, tāpēc, lai ietekmētu valsts tautsaimniecību. Paaugstinot vai samazinot nodokļus, valdība var tieši ietekmēt naudas daudzumu apgrozībā.
Stimulējošā nodokļu politika
tiek lietota recesijas (ekonomiskās krīzes) laikā, lai šo krīzi pārvarētu un sasniegtu potenciālo līmeni. Valdība palielina valsts izdevumus dažādu nodarbinātības, sociālo programmu finansēšanai un nodokļu likmju samazināšanai, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi.
Ierobežojošā nodokļu politika
tiek lietota, lai varētu samazināt inflācijas izraisītās sekas t. i. izraisītais pieprasījums. Visreālākā ierobežojošā nodokļu politika ir ļoti saistīta ar valdības izdevumu samazināšanu un nodokļu palielināšanu.
Katrā valsti nodokļu politikai ir sava specifika kuru nosāka sociāli ekonomikas atšķirības, mentalitāte un nacionālas tradīcijas
Taču jebkuras nodokļu politikas pamatā ir nodokļu aplikšanas principi (ar tiem saprot pamatnoteikumus nodokļu uzlikšanas sistēmai).…