Nukleīnskābes

1869. g. Frīdrihs Mišers
(Mischer)
leikocītu
kodolos atklāj
nukleīnu

Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi. Nukleīnskābes nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu, ekspresiju un nodošanu nākamajām šūnu paaudzēm ar replikācijas, transkripcijas un translācijas mehānismu palīdzību. Izšķir ribonukleīnskābes (RNS) un dezoksiribonukleīnskābes (DNS).

DNS jeb dezoksiribonukleīnskābe
ir dezoksiribonukleotīdu lineārs polimērs, praktiski visu dzīvo organismu (izņemot daļu vīrusu) ģenētiskās informācijas glabātāja (tāda ir tikai 1 no 2 DNS ķēdēm. Informācijas glabātājas ķēde ir aktīvā ķēde, bet otra- pasīvā jeb sedzējķēde, no kuras matricas jeb Informācijas RNS norakstīs komplementāri DNS.).…