Secinājumi
Ogists Konts:
sabiedrība ir organiskās dabas sastāvdaļa, jo līdzīgi dabai pakļauta likumsakarīgai evolūcijai,
sabiedrība evolucionē, virzoties no primitīvās sabiedrības uz komplicētāku sabiedrību,
evolūcijas gaitā sabiedrība kļūst arvien sarežģītāka, diferencētāka, specializētāka,
sabiedrības pamatelements ir ģimene, jo tā ir cilvēka socializācijas dabisks stāvoklis, un tajā valdošās attiecības var uzskatīt par visu sabiedrībā pastāvošo attiecību pamatu.
Herberts Spensers:
pēta sabiedrības un organisma analoģiju,
sabiedrību tāpat kā organismu veido neskaitāmi daudzu sevišķu daļiņu jeb šūniņu sakopojums,
sabiedrības pamatā ir sadarbība, atsaucība, atbalsts.
Emīls Dirkems:
sabiedrība ir kolektīva (visiem kopīga) apziņa – kolektīvu priekšstatu kopums, kas izstrādājas, indivīdiem savā starpā mijiedarbojoties,
atzīst darba dalīšanas lomu sabiedrības tapšanā,
evolūcijas galveno virzienu nosaka tas, ka laika gaitā padziļinās, kļūst arvien sarežģītāka darba dalīšana: diferencētāki kļūst darba uzdevumi, pienākumi un lomas.
Secinājumi
Valsts orgāna nosaukums radies organiskās valsts teorijas izplatīšanās laikā un palicis vispārīgā lietošanā
Juridiskās personas “orgāna” jēdziens, ar savu sākotnējo saturu, ir palicis nemainīgs
Orgāns ir juridisks veidojums, kurš var reāli sākt darboties tikai tad, ja šī orgāna uzdevumus izpilda konkrēti cilvēki – amatpersonas
Valsts amatpersonas rīcība tiek pierēķināta attiecīgajam valsts orgānam kā šī orgāna rīcība, savukārt šī orgāna rīcība tiek pierēķināta valstij kā juridiskai personai un amatpersonas rīcība ir valsts rīcība – ar no tā izrietošajām juridiskajām sekām, it sevišķi atbildību
…
