1944. g. sākums
Sasniegusi gandrīz visu PSRS 1941. gada robežu, Sarkanā armija iegāja Austrumeiropas teritorijā;
Ā. Hitlera aizliegums atkāpties radīja situāciju, kad, nesaņemot rezerves, vērmahts vairs nespēja sekmīgi cīnīties visā garajā frontes līnijā;
6. jūnijā Sabiedrotie izcēla desantu Normandijā. Vācija kļūdījās, nosakot tā atrašanās vietu, kā arī vērmahta spējas atvairīt uzbrukumu.
Un tā...
Sabiedroto armijas augustā atbrīvo Parīzi, bet septembrī – Briseli.
Sabiedroto aviācija deva Vācijai ārkārtīgi smagus triecienus, pilnībā nopostot daudzas tās pilsētas.
1944. g. decembrī Ā. Hitlers izplānoja pārdrošus pretuzbrukumus Elzasā un Ardenu kalnu rajonā, tomēr tie cieš neveiksmi.
Pa to laiku
1944. gada augustā okupēja Rumāniju, pakļauj Bulgāriju. 1944. gada novembrī Vācija spiesta atstāt Balkānus.
Septembrī no kara pret PSRS izstājās sakautā Somija, tās teritorija netika okupēta.
Vācu armija nostiprinās Ungārijā un Slovākijā, Austrumprūsijā un Kurzemē.
Cīņas Vācijas teritorijā 1945. gada pavasarī
Sabiedrotie, forsēja Reinu un sagrāva vācu fronti jau aprīļa vidū, okupējot Vācijas rietumdaļu.
Savukārt Sarkanā armija kara pēdējos mēnešus turpināja asiņainas cīņas Austrumu frontē
Jau 1945. gada janvārī un februārī tika ieņemta visa Polijas teritorija. Vācija īpaši izmisīgi aizstāvēja Austrumprūsiju un Dancigu. Februāra beigās fronte pie Oderas.
Aprīļa beigās Sarkanā armija pārrauj aizsardzību un sākas Berlīnes ieņemšana. Hitlers zaudē kontroli pār situāciju.
Cīņas Vācijas teritorijā 1945. gada pavasarī
Sabiedrotie, forsēja Reinu un sagrāva vācu fronti jau aprīļa vidū, okupējot Vācijas rietumdaļu.
Savukārt Sarkanā armija kara pēdējos mēnešus turpināja asiņainas cīņas Austrumu frontē
Jau 1945. gada janvārī un februārī tika ieņemta visa Polijas teritorija. Vācija īpaši izmisīgi aizstāvēja Austrumprūsiju un Dancigu. Februāra beigās fronte pie Oderas.
Aprīļa beigās Sarkanā armija pārrauj aizsardzību un sākas Berlīnes ieņemšana. Hitlers zaudē kontroli pār situāciju.
Vēlāk
1945. g. 2. maijā Berlīnes garnizons kapitulēja
1945. g. 8. maijā Vācijas pavēlniecība parakstīja Vācijas bruņoto spēku kapitulācijas aktu Reimsā
Daudzi nacisti jau laikus aizbēga no Berlīnes, citi izdarīja pašnāvību, tai skaitā arī pats Hitlers. Pēc kara notika tiesāšana Starptautiskajā kara tribunālā, 12 apsūdzētajiem tika piespriests nāvessods
1945. gads Eiropā
12. janvāris - Padomju Savienība uzsāk ļoti liela mēroga ofensīvu Austrumeiropā pret vācu spēkiem
17. janvāris - Padomju spēki okupē Varšavu
20. janvāris - Ungārija izstājās no Otrā pasaules kara un piekrīt pamieram ar sabiedrotajiem
2. februāris - ASV prezidents Frenklins Rūzvelts un Britu premjers Vinstons Čērčils dodas uz tikšanos ar padomju diktatoru Josifu Staļinu Jaltas konferences ietvaros (sākas 4., bet beidzas 11. februārī)
3. februāris – PSRS piekrīt pievienoties Klusā okeāna karam pret Japānu
13. februāris - Padomju Savienības spēki ieņem Budapeštu, kas iepriekš bija nacistu pārvaldīta
23. februāris - Vācijas garnizona kapitulācija Poznaņā, pilsētu atbrīvo Sarkanā Armija un poļu spēki. …
