Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes un aizņem aptuveni 106,4 miljonus kvadrātkilometrus lielu platību (apmēram 1/5 no Zemes kopējās virsmas). Tā nosaukums ir cēlies no Atlanta - dievs grieķu mitoloģijā.
Vispārēji dati
Veido "S" veida baseinu, kas ir izstiepts ziemeļu - dienvidu virzienā.
Aizņem ap 20% no Zemes virsmas.
Kopējā platība kopā ar piegulošajām jūrām - ap 106 400 000 km².
Platība bez jūrām - 82 400 000 km².
Upju sateces baseins Atlantijas okeāna krastos aizņem četras reizes lielāku platību nekā Indijas okeāna upju sateices baseins vai Klusā okeāna sateces baseins.
Tilpums ar apkārtējām jūrām - 354 700 000 km³, bez jūrām - 323 600 000 km³.
Vidējais dziļums kopā ar apkārtējām jūrām - 3 338 m, bez jūrām - 3 926 m.
Maksimālais dziļums atrodas Puertoriko dziļvagā - 8 605 m.
Platums - no 2 848 km starp Brazīliju un Libēriju līdz aptuveni 4 830 km starp ASV un Ziemeļāfriku.
Nosacīti iedala Ziemeļatlantikā un Dienvidatlantikā, robeža iet pa 8°Z platuma grādu.
Kontinentālais šelfs aizņem ap 11% no Atlantijas okeāna pamatdaļas.
Okeāna fiziskā ģeogrāfija
Robežas
Ziemeļos robežojas ar Ziemeļu Ledus okeānu - no tā atdala nosacītas līnijas, kas savieno Grenlandi ar Īslandes ziemeļrietumiem, Īslandes ziemeļaustrumus ar Špicbergenas dienvidu galu un Špicbergenu ar Nordkapa ragu Norvēģijā[1]. Dienvidaustrumos, pa 20°A garuma grādu robežojas ar Indijas okeānu. Dienvidos pa 60°D platuma grādu robežojas ar Dienvidu okeānu. Dienvidrietumos, pa Dreika šaurumu savienots ar Kluso okeānu. Mākslīgi savienots ar Kluso okeānu caur Panamas kanālu un ar Indijas okeānu caur Suecas kanālu.
Apskalo Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas austrumu piekrasti un Eiropas un Āfrikas rietumu piekrasti.
Ģeoloģiskā vēsture
Atlantijas okeāns ir otrs jaunākais planētas okeāns pēc Dienvidu okeāna. Dati liecina, ka pirms 180 miljoniem gadu tas vēl neeksistēja. Okeāns sāka veidoties mezozojā, sadaloties Pangejas superkontinentam, kad viens no otra sāka atdalīties tagadējās Amerikas Eirāzijas un Āfrikas kontinenti. Sadalīšanās sākās ziemeļu daļā. Pangejas sadalīšanās sākās triasā un beidzās krītā.
Ziemeļatlantijā dalīšanās josla sākotnēji atradās starp tagadējo Kanādu un Grenlandi, taču vēlāk pārvietojās uz tagadējo atrašanās vietu.
Pašlaik Atlantijas okeāns turpina plesties par 5 - 10 cm gadā, šī kustība notiek pateicoties tam, ka Ziemeļamerikas plātne un Dienvidamerikas plātne virzās rietumu virzienā.…
