Paternitātes pārbaude ir metode, ko izmanto, lai noteiktu bioloģiskās attiecības starp vīrieti un bērnu. To var veikt dažādu iemeslu dēļ, tostarp, lai noteiktu likumīgu paternitāti, kas ir svarīga bērna aizbildnības un uzturlīdzekļu maksātāju noteikšanai, medicīnisku iemeslu dēļ, ja bērna ārstēšanā nepieciešama bioloģiskā vecāka ģenētiskā atbilstība, vai personīgu iemeslu dēļ. Paternitātes testu var veikt arī dzīvniekiem un augiem, taču šajā prezentācijā es fokusēšos uz cilvēku paternitātes testiem.
Paternitātes noteikšana sākās 20. gadsimta sākumā ar bērna un iespējamā tēva asinsgrupu salīdzināšanu, jo asinsgrupa ir iedzimta. Izmantotas ABO asinsgrupas, kas ietver antigēnu klātbūtni uz sarkanajām asins šūnām. Testa ietvaros asinis tiek sajauktas ar Anti-A un Anti-B antivielām, kas reaģē ar A un B antigēniem respektīvi. Asins grupas nosaka pēc aglutinācijas, piemēram, ja asinis salīp anti-B klātbūtnē, personai ir B asinsgrupa.
Tomēr šī paternitātes noteikšanas metode bieži deva nepārliecinošus rezultātus. Piemēram, ja mātes asinsgrupa ir AB, bet bērnam ir asinsgrupa A, tēvam ir iespējama jebkura no četrām asinsgrupām. Laika gaitā testam tika pievienoti papildus asins antigēni, piemēram, Rēzus faktors, kas uzlaboja asinsgrupu noteikšanu, bet kopumā ABO genotipa noteikšana nav pietiekama derīgai paternitātes pārbaudei.…