Kā radās perestroika
Astoņdesmitajos gados bija vērojamas pazīmes, kuras liecināja par spēcīgās lielvalsts PSRS iespējamo sabrukumu. Valstī sākās ekonomiskā lejupslīde. Valsti no tās centās glābt Leonīda Brežņeva amata pēctecis – Mihails Gorbačovs. Viņa lozungs „Vairāk sociālisma, vairāk demokrātijas” pasludināja pārbūvi visā Padomju Savienības teritorijā, kas, manuprāt, nozīmēja tautas un uzskatu dalīšanos, totalitārā režīma sabrukumu un okupēto valstu neatkarības atgūšanu.
Jau astoņdesmito gadu vidū nacionālā pretestība ieguva organizētas formas un astoņdesmito gadu otrajā pusē izvērtās par plašu tautas kustību, izveidojās cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki - 86”. Kopš tā brīža tautas lielākā daļa apzinājās savu spēku un iespējas dažādu nesaskaņu gadījumos.
Visbūtiskākās pārmaiņas notika ārpolitikā. Gorbačovs atteicās no bruņošanās sacensībām. Viņš aicināja pārvarēt Austrumu un Rietumu pretnostatījumu, uzsverot, ka pasaule ir savstarpēji atkarīgs veselums.
1985. gadā Ženēvā notika M. Gorbačova un ASV prezidenta R. Reigana tikšanās. Gorbačovs bija gatavs uzsākt dialogu ar Rietumiem.
M. Gorbačova uzsāktie pasākumi nenovērsa PSRS sabrukumu. Tie izraisīja nacionālās kustības padomju republikās.
Gorbačovs gribēja saglabāt PSRS, izstrādājot un noslēdzot jaunu savienības līgumu. …
