Personības psihes struktūra un izziņas darbība profesionālajā darbā

Psiholoģijas pamatvirzieni
Virziens radies ASV un saucas “biheiviorisms” – par psiholoģijas pētīšanas priekšmetu tas atzīst uzvedību;
Virziens radies Vācijā un saucas “geštaltpsiholoģija” – par pētīšanas priekšmetu tas atzīst apziņu;
Virziens radies Austrijā un saucas “dziļumpsiholoģiju” (psihoanalīze vai freidisms);
Virziens radies Krievijā un nosacīti saucas “darbības pieeja”- par pētīšanas priekšmetu tas uzskata apziņas un uzvedības saikni.

Apzinātais/
daļēji apzinātais/neapzinātais
Piemērs: Bērnībā zēns jutis apdraudējumu no jaunākā brāļa, jo viņš licies labāks. Vecāki bērnu sistemātiski audzināja, ka nedrīkst varmācīgi reaģēt pret brāli un šādas vajadzības un tendeneces ir jākontrolē, tādējādi varmācīgas domas tika kontrolētas.
Apzinātais – zēns atceras bērnības konfliktus, sarūgtinājumu, cīnoties ar brāli.
Daļēji apzinātais – zēns ir daļēji aizmirsis slepkavīgo spēku, kas valdīja bērnībā.
Neapzinātais- sāncesība un cīņa kļuva neapzināta, agresīvas tieksmes pavisam vai daļēji apspiestas.
Sajūtas ir psihisks izziņas process, kurā notiek atsevišķu priekšmeta īpašību atspoguļošana, priekšmetam tieši iedarbojoties uz ierobežotu maņu orgānu skaitu konkrētā laikā.
Sajūtu veidi:
Interoreceptīvās (organiskās) sajūtas apstrādā signālus, kas nāk no kuņģa, sirds un visiem citiem organisma iekšējiem orgāniem.
Proprioreceptīvās sajūtas signalizē par ķermeņa stāvokli telpā un cilvēka balsta-kustību aparāta darbību. Signāli, kas izsauc šāda veida sajūtas, nāk no muskuļiem un locītavu elementiem (cīpslām, saitēm utt.)
Eksteroreceptīvās sajūtas atspoguļo informāciju, kas nāk no ārējās pasaules, un nosacīti var iedalīt 2 grupās: kontakta (garša un tauste) un distantajās (redze, dzirde, oža).…