Petras Dirgėla "Kūlgrinda"

„Mane graužia, kas dedasi pasaulyje, - sako rašytojas. - Mane graužia dabartinis gyvenimo būdas. Net bendraudamas su draugais negaliu būti tikras: gal jau dalyvauju sandėryje, nešvariame reikale. Apskritai - klausimas kelia klausimą, o atsakymų nėra...“

Romano nuotaika
“Ziema nebija atkāpusies tālu no
galvaspilsētas, tā
iekūņojusies tumšajā biezoknī.”
“Bīskapa acis aizsedza tumšie acu vāki..”
“Algu man maksās arī par sēdēšanu tumšajā! Man arī tumšajā būs gaišāk nekā jums saulē!”

Žmogus ir gamta
“Liekas, te jūra kāro tevi aprīt, tik stipri esi viņai vajadzīga, te, liekas, vairs negrib ne pieskarties, tik nenozīmīga tu viņai esi”
“Veselajam saprātam vajadzētu apjēgt, ka mēs, zemaiši, plikā laukā esam nekas. Ja nav ne brasla, ne purva, ne mežu biezokņa.”
Spilgtās, rudenīgās krāsās jau margojās koku lapas. No zemes cēlās salta migla. Zeme atdzisa. Modās ziemeļvējš. Jau varēja dzirdēt, ka klusām, bet bargi tas sāk šalkot, mēģinādams iešūpot lielo mežu.”

Žmogus ir pinigai
“Viņai nebija šaubu, ka tēvs vispirmām kārtām ir tiecies pēc labumiem, kurus viņš varētu iegūt no nezināmā darījuma, nevis pēc meitas laimes.”
“Ordenis uzpirka Ķēsgaili pirms trijiem gadiem.”
“Sudimants bija citāds. Tumsonīgs, aprobežots un mantrausīgs. Nauda viņa maisā bira kā bezdibenī – nošķindēja, noskanēja un – pagaisa.”
…