Darbu starptautiskajā misijā uzsāka arī 4 Latvijas armijas virsnieki: par institūcijas administratoru Francijas pierobežas Arjēžas departamentā tika iecelts administratīvais virsleitnants Pauls Reinhards, bet atbildīgais par jūras kontroles staciju Verdonas ostā pie Bordo kļuva komandkapteinis Teodors Meija, par robežu kontrolētājiem tika norīkoti arī kapteiņi Mangulis un Mednis. Augstākos amatus no Latvijas virsnieku vidus Neiejaukšanās padomē ieņēma aviācijas pulka pulkvežleitnants Jānis Rucelis, kurš 1938.–1939. gados darbojās padomes birojā Londonā, un Augstākās karaskolas priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Jeske, kurš laikā no 1938. gada oktobra līdz 1939. gada martam bija komandēts uz Spāniju kā padomes pārstāvis.
2.Spānijas pilsoņu karš bija karš starp divām naidīgām nometnēm - Fransisko Franko vadītajiem nacionālistiem un republikas atbalstītājiem. Tas ilga no 1936. gada 17. jūlijam līdz 1939. gada 1. aprīlim.
Pirmajā pasaules karā Spānija nepiedalījās, taču arī to 20. gados apdraudēja ekonomiska un iekšpolitiska nestabilitāte.
1923. gada 23. septembrī Spānijā notika militārs apvērsums un izveidojās ģenerāļa Primo de Riveras diktatūra.
3.1931. gada vēlēšanās uzvaru guva republikāņi, karalis Alfonso XIII bija spiests doties trimdā. Tika nodibināta Otrā republika, kurā varu tiecās iegūt kreisie spēki.
1933. gadā pēc vēlēšanām pie varas atgriezās labējā spārna valdība. Kreiso aktivitātes un strādnieku nemieri Katalonijā un Astūrijā veicināja labējo spēku konsolidāciju, tiem pievienojās arī fašisti. Viņi apvienojās fašistiskajā Spānijas falangā.
…
