Par iekšējām jeb Zemes tipa planētām sauc:
Merkuru
Venēru
Zemi
Marsu
Tās sastāv no klintīm un metāliem. To atmosfērā ir ļoti maz ūdeņraža un hēlija. Pagaidām ir zināms, ka Zeme ir vienīgā planēta, uz kuras pastāv dzīvība.
Aiz Marsa orbītas izvietojas ārējās planētas:
Jupiters
Saturns
Urāns
Neptūns
Plūtons
Ārējās planētas ir milzīgas virpuļojošu gāzu un šķidruma bumbas, kuras satur kopā gravitācijas spēks. Tikai Plutons ir ļoti mazs un sastāv no akmens un ledus.
Merkūrs…
Pēc ārējā izskata planētas virsa ir ļoti līdzīga Mēness virsai. To klāj daudz krāteru, augstas kraujas un viens līdzenums - Svelmes jūra. Merkūram nav atmosfēras, tāpēc dienā planētas virsa spēcīgi sakarst, bet naktī stipri atdziest. Lai gan Merkūrs ir Saulei tuvākā planēta, uz tā ir visaukstākās naktis Saules sistēmā. Savas ātrās orbitālās kustības dēļ nosaukta ātrā un viltīgā romiešu dieva Merkura vārdā
Venēra…
Tā ir Zemei tuvākā planēta, kas slēpjas aiz bieziem, baltiem mākoņiem. Sava izskata dēļ planēta nosaukta, no jūras putām piedzimušās, mīlestības dievietes Veneras vārdā. Venera ir dzīvībai naidīga planēta. To klāj indīgu gāzu mākoņi, kas ļoti labi atstaro Saules gaismu. Veneras virsa ir ārkārtīgi karsta un mākoņi tik biezi, ka cauri tiem nav saredzama Saule. Uz Venēras ir daudz plašu līdzenumu ar krāteriem, ielejām un kalnu apvidiem. Tur ir arī vulkāni, kas var būt aktīvi.
Zeme…
Tā ir unikāla planēta. Zemi aptver biezs gaisa slānis un 2/3 no virsas klāj ūdens, kas dod iespēju eksistēt dzīvībai. Visuma telpā nav zināma cita, Zemei līdzīga planēta, uz kuras ir novērojami tik krāšņi dabas skati, sastopami tik daudz dažādi dzīvnieki un augi, pastāv tik atšķirīgi laika un klimatiskie apstākļi. Mūsu planēta tāda ir vienīgā un, lai arī cilvēkiem tā šķiet milzīga, no kosmiskiem mērogiem tā ir mazs un trausls graudiņš milzīgajā Visumā. …
