Plēsēji.
Latīniski – Carnivora;
Plēsēji ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji;
Ķermeņa garums no 11cm līdz 3m, masa no 100gr. līdz 700 kg;
Dzimumu dimorfisms parasti vāji izteikts, kaut arī dažām sugām tēviņi lielāki par mātītēm, bet lauvu tēviņiem ir krēpes;
Lielākai sugu daļai ir attīstīti plēsēju zobi;
Izplatīti visos kontinentos.
Četras dzimtas- suņu, sērmuļu, lāču, kaķu.
Nedaudz par plēsējiem.
Plēsēji- zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Šīs kārtas pārstāvji būtiski atšķiras pēc ārējā izskata, fiziskā spēka un dzīvesveida. Ķermeņa garums var sasniegt no 11cm (zebiekste) līdz 3m (brūnais lācis), masa no 100gr. līdz 700 kg. Dzimumu dimorfisms parasti vāji izteikts, kaut arī dažām sugām (īpaši airkāju apakškārtai) tēviņi lielāki par mātītēm, bet lauvu tēviņiem ir krēpes. Lielākai sugu daļai ir attīstīti plēsēju zobi: ceturtais augšējais priekšdzeroklis un pirmais apakšējais aizmugurējais dzeroklis kalpo gaļas plēšanai.
Lielākā sugu daļa – plēsēji (īpaši kaķveidīgie) vai arī visēdāji ar dominējošo gaļas racionu. Daži airkāji pārtiek pamatā no moluskiem. Lāči, kas mīt siltajā klimatiskajā zonā, pārtiek parsvarā no augu barības, bet lielā panda ir tīrs veģetārietis.
Izplatīti visos kontinentos. Ir ūdens iemītnieki (airkāji, kalāni) un daļēji ūdens iemītnieki (ūdri).
Plēsēju (īpaši lielo kaķu) televīzija jeb videoklipi.
Arī plēsēji ir ļoti populāri, tādēļ arī par tiem ir uzņemti videoklipi un raidījumi:
Makšķernieks;
Pumas spēlējas ar ķirbi;
Tīģera pusdienās govs kāja u.c.;
Visus šos videoklipus varat apskatīt interneta adresē par plēsējiem.…
