Ģeogrāfiskais stāvoklis
Valsts atrodas Eiropas austrumos. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Krievijas apgabalu Kaļiņingradu un Lietuvu, austrumos ar Baltkrieviju un Ukrainu, dienvidos ar Slovākiju un Čehiju, rietumos ar Vāciju, ziemeļos ar Baltijas jūru.
Vēsture
Polijas valsts rašanās centrs ir Vartas upes baseins X gs vidū, kad 966.gadā Pjastu dinastijas pirmais karalis Meško I pieņēma katolismu un nodibināja kontroli pār Polijas teritoriju.
. XII. gs bija feodālās sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā eksistēja gandrīz pilnīgi neatkarīgas kņazistes
1320.gadā karalis Vladislavs I atkal apvienoja valsti.
1791.gadā Polijā tiek pieņemta pirmā rakstītā konstitūcija Eiropā.
Trīs Polijas-Lietuvas dalīšanu (1772., 1793. un 1795.gadā) rezultātā Polija pazūd no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem.
1926.gada maijā Pilsudskis puča rezultātā nodibina autoritāru režīmu. 1939.gada 1.septembra – 6. oktobrim Polija ir okupēta
1944.gadā Polija tiek atjaunota kā neatkarīga valsts (faktiski PSRS satelītvalsts).
1978.gada 16.oktobrī polis Karols Vojtila kļūst par pāvestu Jāni Pāvilu II
1989.gadā Polijā notiek brīvas vēlēšanas
1999.gadā Polija iestājās NATO, tas ir daudz agrāk , kā Latvija (2004. gada 29. marts),
2004. gada 1. maijā Polija iestājās ES, tas ir vienlaicīgi ar Latviju.
Infrastruktūra
Polijas ziemeļos atrodas Baltijas jūra, kur ir izvietotas valsts galvenās ostas Ščecina, Gdiņa un Gdaņska. Polijā ir 4 starptautiskās lidostas: Varšava, Krakova, Poznaņa un Gdaņska. Valstī ir diezgan labi attīstīta dzelzceļa sistēma (dzelzceļa līniju blīvums ir 6,7 km uz 100 km²), taču līniju tehniskais standarts ir relatīvi zems. Nozīmīgākais pārvadāto kravu un pasažieru ziņā ir autotransports. …