Administratīvais iedalījums: 15 apriņķi
Neatkarība:
- Deklarēta 1918. gada 24. februārī
- Atzīta 1920. gada 2. februārī
- PSRS okupācija 1940. gada 16. jūnijā
- Proklamēta 1991. gada 20. augustā
Iestāšanās ES: 2004. gada 1. maijā
Iestāšanās NATO: 2004. gada 29. martā
Igaunija valda parlamentāra demokrātija, kuras prezidentu ievēl vienpalātas parlaments (vēlēšanas reizi piecos gados).
Valdību veido premjerministrs, kuru ieceļ prezidents, un 14 ministri. Valdību apstiprina prezidents un parlaments.
Likumdošanas vara pieder vienpalātas parlamentam Riigikogu, kuru sastāda 101 deputāts. To ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.
Tiesu varas augstākais orgāns ir Riigikohus ar 17 tiesnešiem, kuru priekšsēdētāju izvirza prezidents, bet pēc tam uz mūžu apstiprina parlaments.
Prezidents: Tomass Hendriks Ilvess
Premjerministrs: Andruss Ansips
Igauņu virtuvi vēstures gaitā ietekmējušas citas tautas, kas valdījušas šajā reģionā, — dāņi, vācieši, poļi un krievi. Tradicionāli ēdieni ir marinēts zutis, asinsdesa un sautēti skābi kāposti ar cūkgaļu.
Slavenāko igauņu vidū minams rakstnieks Jāns Kross, kura darbi tulkoti vismaz 20 valodās, tautas eposa “Kalevipoegs” autors Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, kā arī rakstnieks, kinorežisors un politiķis Lenarts Meri.
. Pārstāvot savu valsti, igauņi Vasaras Olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši 8 zelta, 7 sudraba un 14 bronzas medaļas. Savukārt Ziemas Olimpiskajās spēlēs ir izcīnītas 4 zelta, 1 sudraba un 1 bronzas medaļa. Visvairāk olimpisko medaļu ir ieguvis distanču slēpotājs Andruss Vērpalu. Viņš 2002. gadā Soltleiksitijā un 2006. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Turīnā izcīnīja 2 zelta un 1 sudraba medaļu.
…