Kā veļu mazgāja agrāk un kā to mazgā mūsdienās.
Pats pirmais veļas mazgāšanas veids bija ļoti vienkāršs-drēbes iemeta ūdenī, berza ar akmeņiem, paskaloja, izžņaudza un nolika saulē žūt.
Vēlāk cilvēki sāka lietot rīvei līdzīgu paleti, uz kuras būtu vieglāk mazgāt drēbes nekā uz akmeņiem.
1851. gadā amerikānis Džeimss Kings patentēja pirmo veļas mazgājamo mašīnu, kurā drēbes griežas. Ar speciālu airi tika kults ūdens, un drēbes berzējās pret mašīnas apakšā novietoto rīvi. Kaut arī mašīna atgādina mūsdienu veļas mašīnas, tā tomēr tika darināta ar rokām.
1908. gadā parādījās pirmās ar elektrību darbināmās mašīnas ar nosaukumu „Mighty Thor”, ko ražoja firma Hurley Machine. Šīs veļasmašīnas princips bija gandrīz tāds pats kā mūsdienu mašīnām – cilidndra vietne, kur tika liktas drēbes un motors. Vēlāk koka cilindru nomainīja mētāla cilindrs. Tika uzlabots mašīnas dizains, tā sastāvēja no diviem kopā saliktiem apaļiem baļķīšiem, kuri bija sastiprināti ar rokturi. Drēbe tika ievietota starp baļķīšiem un, griežot rokturi, drēbēs sakrājušais ūdens tika izžmiegts.
1937. gadā tika uztaisītas veļas mašīnas, kuras droši varēja saukt par automātiskajām veļas mašīnām. Šīs veļas mašīnas neprasīja no cilvēka neko vairāk, kā tikai salikt tajā drēbes, iebērt pulveri un piespiest pogu.
Piecdesmitajiem gadiem sākoties, veļas mašīnas jau bija tik advancētas, ka tā laika cilvēki varēja savas drēbes mazgāt izvēloties ūdens temperatūru, režīmu un centrafūgas jaudu, tieši tāpat kā mūsdienās.
Līdz 1963. gadam visi veļas mazgājamo mašīnu cilindri, kuros lika drēbes, tika ražoti no porcelāna emaljas, jo tā laika mazgāšanas līdzekļi, karstās temperatūras un biežās veļas mašīnu lietošanas ietekmē, citus materiāus laika gaitā sabojātu.
Secinājumi.
Pēc šī visa mēs varam secināt, ka agrāk veļas mazgāšana bija dabai draudzīgāka, jo lidz 20. gs. 50. gadiem netika izmantoti mazgāšanas līdzekļi.
…
