Vadlīnijas sarunām ar cilvēkiem krīzes situācijās I
1. Klausies!
Atļauj cietušajiem runāt un izpaust savas jūtas.
Atzīsti jūtas, kas tiek izpaustas. Īpaši pievērs uzmanību bezcerības un izmisuma sajūtām, kas var izraisīt neparedzamas cilvēku reakcijas, piemēram, pašnāvību.
Ieklausies cilvēku bažās par saviem tuviniekiem.
Pievērs uzmanību gan verbālajām, gan neverbālajām izpausmēm.
Ja tu jūti, ka tas, kas notiek, ir pāri taviem spēkiem un zināšanām, vai ja tas, ko cilvēks runā, rada tevī dusmas vai tu jūties citādi neērti, atrodi kādu, kas var palīdzēt šim cilvēkam labāk. Necenties palīdzēt visiem un vienmēr.
Pārliecinies, ka tu zini, kur meklēt palīdzību cietušajiem vai pats sev. Negaidi līdz brīdim, kad problēmas jau ir radušās.
Vadlīnijas sarunām ar cilvēkiem krīzes situācijās II
4. Esi godīgs.
Saki cilvēkiem to, ko tu patiešām zini. Neslēpies aiz savas darba lomas. Esi atklāts. Nesaki, lai cilvēki neuztraucas un ka viss būs labi.
Labāk teikt: “Es gribu saprast, kā tu jūties” nevis “Es saprotu, kā tu jūties”.
5. Nepārreaģē.
Klausies cilvēkos nopietni un nenosodoši, bet neesi šokā vai panikā no tā. Ja tas notiek, padomā, ko tu vari darīt, lai palīdzētu pats sev. Ja tu būsi izmisumā no tā, ko cilvēks tev saka, tu vari tikai pastiprināt viņa sajūtu par to, ka nekas vairs nevar palīdzēt.
6. Uztver nopietni cilvēka teikto.
Ja mēs reaģēsim tā, it kā tas, ko cilvēks saka, nebūtu svarīgi, mēs radīsim viņā sajūtu, ka mēs nesaprotam un nespējam palīdzēt. Dažreiz cilvēka teiktais mums var likties nenozīmīgs, tomēr uztver to nopietni. Ja tu ieklausīsies cilvēka jūtās, tad tas tev palīdzēs izturēties vispiemērotākajā veidā.
7. Saglabā acu un “ausu” kontaktu.
Gan verbālais gan neverbālais kontakts ļaus jums labāk novērtēt klienta stāvokli un vajadzības.
Vadlīnijas sarunām ar cilvēkiem krīzes situācijās III
8. Atceries, ka cietušie pārdzīvo veselu emociju gūzmu. Arī dusmas un vainošana ir daļa no reakcijām. Ļauj cietušajam izteikties, pirms pārej pie tālākas rīcības plānošanas.
9. Esi cilvēcīgs.
Runā iejūtīgā balss tonī. Ja tev ir personiskas reakcijas uz notikumu, dažreiz tu vari dalīties savās jūtās arī ar cilvēkiem, ar kuriem tu runā (tomēr esi uzmanīgs – neliec viņiem pārāk ilgi klausīties sevī – ja tev vajag dalīties ar kādu, labāk to darīt ar kolēģiem, draugiem, vai speciālistu).
10. Nenosodi un nemoralizē.
KRĪZES SITUĀCIJĀS IR SVARĪGI DOT CILVĒKIEM ATBALSTU UN STRUKTŪRU!
Atbalstu mēs dodam, uzklausot.
Struktūru mēs dodam, informējot cilvēkus par to, kas notiek, kur un pie kā viņi var meklēt palīdzību, kā arī dodot informāciju par viņu pašu reakcijām un normalizējot tās.
…
