Psihoneiroloģiskās slimnīcas un to pacientu cilvēktiesības

Secinājumi
Starptautiskie dokumenti paredz samērā izvērstu regulējumu attiecībā uz personu ar garīga rakstura traucējumiem ārstēšanu bez to piekrišanas.
Vairākas rekomendācijas un principi detalizēti definē kritērijus, kādos personu varētu pakļaut terapijai bez tās piekrišanas, kā arī apstākļus un nosacījumus, kādos var piemērot fiziskās ierobežošanas līdzekļus.
Pēdējo gadu laikā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse ir attīstījusies plašāk šajā jomā, nosakot standartus, kurus valstīm ir jāievēro, lai netiku pārkāpti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. un 8.panti.

Latvijas normatīvajā regulējumā ir konstatējamas būtiskas nepilnības attiecībā uz personu, kuras atrodas psihoneiroloģiskajās institūcijās bez to piekrišanas, iespējamiem cilvēktiesību ierobežojumiem. Līdz ar to nepieciešamība izstrādāt grozījumus Ārstniecības likumā, paredzot konkrētu pamatojumu, kā arī mehānismu, kādā var ierobežot cilvēktiesības.

Nepieciešams nodrošināt aizņemtības un nodarbinātības iespējas gan institūcijās mītošajiem, gan sabiedrībā dzīvojošajiem psihiatrijas pakalpojumu lietotājiem.

Nepieciešams veidot un finansiāli atbalstīt programmas psihiatrijas pakalpojumu lietotāju apmācībai, lai celtu viņu zināšanu līmeni cilvēktiesību jautājumos un sekmēt viņu spējas cīnīties pret diskriminaciju.
…