Definīcija
• Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem un dielektriķiem, un tā elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
• Pusvadītāju elektrovadītspēja ir atkarīga no temperatūras, apgaismojuma un piejaukumiem.
Pusvadītāju materiālu piemēri
• Pie pusvadītājiem pieder daudzi Ķīmisko elementu periodiskās tabulas IV, V un VI grupas elementi, tādi kā germānijs, silīcijs, fosfors, selēns, un citi.
• Ir zināmi apmēram divi tūkstoši dažādu neorganisko pusvadītāju.
• Tiek pētītas arī dažādas organiskas vielas kā perspektīvi pusvadītāju materiāli, tomēr germānijs un silīcijs ir praksē visplašāk izmantotie pusvadītāji.
Pusvadītāju izmantošanas iemesli
• Pusvadītāji ir ārkārtīgi jutīgi pret ārējo iedarbību - temperatūras, apgaismojuma pakāpes, radioaktīvā starojuma.
• Pusvadītājiem, pretēji kā metāliem, paaugstinoties temperatūrai, īpatnējā pretestība samazinās.
• Šīs īpašības ļauj pusvadītājus plaši izmantot dažādai enerģijas pārveidošanai, piemēram, termoelektroģeneratoros, fotoelementos, saules baterijās, atombaterijās.
• Pēdējos gadu desmitos tieši pusvadītāju tehnika attīstījusies tik strauji, ka pašlaik moderno
elektroniku var raksturot kā pusvadītāju elektroniku. Vakuuma un ar gāzi pildītās ierīces izmanto daudz retāk, kā iepriekš.
Galvenās pusvadītāju ierīču priekšrocības ir to kompaktums, ātrdarbīgums, augsts lietderības koeficients, liels darba drošums, vienkārša ekspluatācija.
…
