Spalvām klāta siltasiņu mugurkaulnieku klase, kas primāri ir specializējušies lidošanai.
Latīniskais nosaukums – Aves.
Putnus pēta zooloģijas apakšnozare – ornitoloģija.
Dzīves vide – sauszeme, gaiss, ūdens.
Dzīves veids – aktīvs.
Labi attīstīta nervu sistēma.
Homotermi dzīvnieki – ķermeņa t* pastāvīga, nav atkarīga no ārējās vides temperatūras.
Putnu klase dalās 2 apakšklasēs, kas apvieno 33 kārtas (6 no tām izmirušas) un 213 dzimtas (42 no tām izmirušas). Pavisam ir zināmas 2000-2400 ģintis ar apmēram 9000 putnu sugām.
Spalvu veidi
Kontūrspalvas – lidošanai.
Lidspalvas – noturēšanās gaisā.
Stūrspalvas – lidošanas virziena regulēšanai (atrodas astē).
Dūnas – saglabā ķermeņa temperatūru.
Svarīgākie pielāgojumi lidošanai
Vispārēja pludlīnijas ķermeņa forma un ekstremitāšu vieglums; priekšējo ekstremitāšu pārveidošanās spārnos, uz krūšukaula izveidojusies šķautne, kā arī pārvietošanās pa sauszemi uz divām kājām un saliktā krustu kaula izveidošanās;
Komplicēti diferencēts spalvu tērps, tādēļ iespējams kustību plastiskums lidojumā;
Ļoti viegli kauli, kuru dobumi piepildīti ar gaisu, jo ir attīstīta gaisa maisu sistēma; gaisa maisi atiet no plaušām pa visu ķermeni, un tiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme, elpojot lidojuma laikā;
Zobu reducēšanās, kurus nomaina ragvielas knābis, gala zarnas reducēšanās un muskuļu kuņģa izveidošanās.
Plēsīgie putni – vairums piekūnveidīgo un pūčveidīgo kārtas putnu.
Maitēdāji putni – grifi, maitu ērģļi, kondori.
Zivēdāji putni – pingvīni, pelikāni, kaijas.
Kukaiņēdāji putni – dzeņi, svīres, ķīķi.
Graudēdāji putni – žubīšu dzimta, krustknābji.
Augļēdāji putni – tukāni, papagaiļi.…
