Ievads
Savu prezentāciju izvēlējos veidot par putniem – vieniem no visvaldzinošākajiem dzīvniekiem. Kāpēc visvaldzinošākajiem? Jo putni spēj lidot – pacelties gaisā, izjust augstumu un pārvarēt attālumu. Lai cik dažādi tie būtu, šī spēja piemīt gandrīz visiem. Ceļotājputni var nolidot neticami lielus attālumus, piemēram, jūras zīriņš migrācijas laikā nolido 17000 kilometru.
Putni dzīvo visos kontinentos, un tie spēj piemēroties dažādai videi. Tie sastopami tālu ziemeļos, piemēram, baltā pūce, kas Arktikā pavada visu gadu, un pingvīni, kas mīt Antarktīdas ledājos, krāšņie papagaiļi, kas pulcējas baros Austrālijas tropu mežos, tukāni, kas dzīvo Dienvidamerikā, un pelēkbrūnā lakstīgala, kas ar savu pogošanu mūs priecē tepat Latvijā, bet augustā aizlido uz Āfrikas tropiem.
Vispārīgs apraksts
Putni ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kuri dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai. Tie dzīvo visas planētas ekosistēmās, sākot no Arktikas līdz pat Antarktīdai. Putnu lielums var būt no 5 centimetriem (Mellisuga helenae) līdz pat 2,7 metriem (strausi). Putnus īsumā var raksturot kā divkājainus amniotus, kuru priekšējās ekstremitātes pārveidojušās spārnos, ķermenis apklāts ar spalvām, ķermeņa temperatūra pastāvīga un ļoti augsta, tiem ir četrkameru sirds ar diviem kambariem un diviem priekškambariem, aortas loks ir tikai viens (labais), progresīvi attīstītas galvas smadzenes, it sevišķi priekšējo smadzeņu pusložu dibens, vidussmadzenes un smadzenītes. Putni vairojas, dējot olas un perējot mazuļus. Raksturīga migrācija. Putnus pēta zooloģijas apakšnozare – ornitoloģija.
…
