Uzrakstīšanas laiks, vēsturiskie un sociālie apstākļi
“Uguns un nakts” ir monumentāla teiku luga – “sena dziesma – jaunās skaņās” (apakšvirsraksts), kuru Rainis sāka rakstīt 1903. gadā, atgriežoties no trimdas, bet pabeidza 1905. gada revolūcijas priekšvakarā.[1:108] Luga sacerēta Latvijā. Sākumā tā bija domāta kā operas librets konkursam. [2:174]
Lugu “Uguns un nakts” var uzskatīt par darbu, kas atveido latviešu nacionālā varoņa Lāčplēša cīņu gaitas un viņa traģēdiju; bet to var uztvert arī kā tautas vēstures alegoriju.[1:108]
1911. gadā lugu sāk izrādīt Jaunais Rīgas teātris, krāšņajam uzvedumam ir milzīgi panākumi.[1:108]
Luga ir filozofisks darbs.[1:108] Rainis no jauna filozofiski apcerējis tautas mūžseno cīņu senajā dziesmā par teiksmaino varoni Lāčplēsi kā nepārvaramu spēku, kas virza uz priekšu vēstures attīstību. Lugā, sensenajā gaismas cīņā pret tumsu, jaunā cīņā pret veco, attēloti sabiedrības augšupejošie spēki, tautas gadsimtu ilgā atbrīvošanās cīņa un tās varoņi.[3:507]
Rainis izvērš un stiprina domu par latviskā valstiskuma nepieciešamību.[4:272]
Rainis šajā lugā darbaļaudīm paver nākotnes perspektīvas, aicina viņus būt gataviem lielajai cīņai: “modrējaties, lai nerod jūs gulošus, kad nāks laiks”.
“Uguns un nakts” attēloja latviešu tautas gadsimtus garo cīņu pret iekarotājiem, kas pilna saspringtības un varonības.[5:130]
Daiļdarba vieta latviešu literatūras procesā
Raiņa filozofiskās dzejas un “Uguns un nakts” simbolika, kurā vispārējas filozofiskas un sabiedriski politiskas atziņas konkretizējas simboliskos dzejas tēlos, tipos un tipiskās parādībās, ir tas sevišķais, kvalitatīvi īpatnējais un nenovērtējamais dārgumu ieguldījums, ko dzejnieks devis reālisma attīstībai latviešu un arī pasaules literatūrā.[3:531]…
